91 % Latvijas iedzīvotāju savā apkaimē kopumā jūtas droši, tostarp 74 % savu drošības sajūtu vērtē pat ar 6 vai 7 punktiem septiņu punktu skalā, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava” veiktais starptautiskais pētījums*. Vienlaikus pētījums atklāj būtiskas atšķirības sieviešu un vīriešu prioritātēs un apliecina, ka drošības sajūtu nerada viens konkrēts elements. To veido labs apgaismojums, pārskatāms plānojums, sakopta un zaļa vide, miers, citu cilvēku klātbūtne un pārdomāta piekļuves kontrole.

Drošības aspektu nozīme Baltijas valstīs atšķiras

Latvijas iedzīvotāji Baltijas valstu vidū drošībai piešķir vislielāko nozīmi: to par būtisku ārtelpas aspektu uzskata 83 % respondentu Latvijā, salīdzinot ar 79 % Lietuvā un 70 % Igaunijā. Īpaši izteikta atšķirība vērojama attieksmē pret norobežotu vai slēgtu teritoriju – to par būtisku uzskata 38 % respondentu Latvijā, 21 % Lietuvā un 15 % Igaunijā. Videonovērošanu par būtisku atzīst 35 % respondentu Latvijā un Lietuvā, bet 19 % Igaunijā, savukārt labu āra apgaismojumu – 55 % Latvijā, 57 % Lietuvā un 38 % Igaunijā. Vienlaikus pētījuma dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji drošību saista gan ar pārdomātu vidi, gan ar piekļuves kontroles risinājumiem, tomēr neviens no šiem elementiem viens pats nevar radīt pilnvērtīgu drošības sajūtu.

“Pētījumi attīstītājiem palīdz labāk saprast, kas cilvēkiem savā dzīvesvietā patiešām ir svarīgs, un ņemt to vērā jau projektēšanas laikā. Pārņemot Skandināvijas valstīs plaši izmantotus plānošanas principus, dzīvojamo kvartālu iekšpagalmi Latvijā arvien biežāk tiek atvēlēti zaļajām zonām, rotaļu laukumiem un atpūtas vietām, savukārt automašīnu kustība un stāvvietas tiek organizētas tikai pa kvartāla perimetru. Šādu pieeju atzinīgi vērtē arī mūsu projektu iedzīvotāji, īpaši izceļot drošības sajūtu pagalmā. Tas apliecina, ka drošs pagalms – tie ir ne tikai žogi vai kameru, bet arī pārdomāts teritorijas plānojums,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Turklāt Latvijas klimatā pagalma drošība jāvērtē ne tikai saulainās dienās vien. Tumšajā sezonā īpaši svarīgs ir vienmērīgs apgaismojums bez krasām ēnu zonām, labi saskatāmas ieejas, laikus attīrīti un neslīdoši gājēju celiņi, kā arī apstādījumi, kas neaizsedz redzamību. Šādi risinājumi palīdz mazināt gan nedrošības sajūtu, gan sadzīvisku kritienu un sadursmju riskus.

Viena vide, atšķirīga drošības sajūta

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu prioritātēm ir ievērojama: drošību par būtisku uzskata 89 % sieviešu un 77 % vīriešu, labu āra apgaismojumu – attiecīgi 67 % un 41 %, bet videonovērošanu – 40 % un 29 %. Tieši apgaismojuma vērtējumā atšķirība sasniedz 26 procentpunktus. Tas apliecina, ka drošības risinājumu kvalitāti nevar vērtēt tikai no viena lietotāja skatpunkta. Vide, kas vienam šķiet pietiekami droša, citam var radīt nedrošību.

“Iegūtie dati pamato faktu, ka vienu un to pašu vidi cilvēki var uztvert ļoti atšķirīgi. Pagalms, kas dienas laikā šķiet drošs un pārskatāms, vakarā var radīt pavisam citu sajūtu. Projektējot dzīvojamo vidi, ir svarīgi uz to paskatīties no dažādu cilvēku skatpunkta – vai ceļš no autostāvvietas līdz mājas ieejai ir labi apgaismots, vai bērns var droši nokļūt līdz rotaļu laukumam un vai senioriem vide ir ērta un pieejama,” skaidro Kaspars Ekša.

Arī kaimiņu klātbūtne var kļūt par papildu drošības līmeni – cilvēki pārredz pagalmu un var pamanīt neierastas situācijas. Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji vēlas pastāvīgu savstarpēju kontroli. Tikai 10 % Latvijas respondentu spontānas tikšanās ar kaimiņiem uzskata par būtiskām, bet vēl 41 % – par vēlamām. Tāpēc pagalmu ieteicams plānot tā, lai cilvēku klātbūtne veidotos dabiski: ar logiem un balkoniem, kas vērsti uz pagalmu, nelielām atpūtas vietām un funkcionālām koplietošanas zonām. Šādi risinājumi padara vidi dzīvāku un pārskatāmāku, vienlaikus neuzspiežot socializēšanos.

Sakopts pagalms kā drošības risinājums

Drošs un patīkams pagalms nav tikai tehnisko risinājumu kopums. 59 % Latvijas respondentu par būtisku uzskata mieru un klusumu, bet 54 % – zaļās zonas. Šie elementi paši par sevi neveido drošības sistēmu, taču tie veicina cilvēku vēlmi uzturēties ārā un regulāri izmantot pagalmu. Regulāri izmantota vide ir dzīvāka, labāk pārskatāma un rada sajūtu, ka teritorija nav pamesta.

Vēl viens būtisks aspekts ir kvalitatīva apsaimniekošana. Sakopta vide liecina, ka teritorija tiek uzraudzīta.

“Aptaujātie iedzīvotāji atvērtajās atbildēs īpaši izceļ tīrības, kārtības, regulāras uzturēšanas, klusuma un apzaļumošanas nozīmi pagalmā. Tāpēc drošības sajūtu ietekmē arī šķietami ikdienišķi darbi – laikus nomainīta izdegusi spuldzīte, izravētas puķu dobes un notīrīti gājēju celiņi. Tas liecina, ka kvalitatīva apsaimniekošana ir būtiska drošas un patīkamas dzīves vides sastāvdaļa,” uzsver Kaspars Ekša.

Kopumā pētījums rāda, ka drošs pagalms nav tas, kurā uzstādīts visvairāk kameru, žogu vai vārtu. Tā ir pārdomāta vide, kurā iespējamos riskus mazina jau pats plānojums: ikdienas maršruti ir labi pārredzami un apgaismoti, gājēju un automašīnu plūsmas ir nodalītas, teritorija tiek regulāri uzturēta, bet iedzīvotāji jūtas ērti un droši.