Dzīvokļa iegāde reti ir tikai matemātisks aprēķins, taču tieši skaitļi visbiežāk nosaka galīgo lēmumu. Pirkuma cena, kvadrātmetri un lokācija ir viegli salīdzināmi, savukārt vairāki būtiski faktori, kas ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti, nereti paliek ārpus pircēja redzesloka. Pieredze nekustamā īpašuma attīstībā rāda, ka vilšanās pēc ievākšanās visbiežāk nav saistīta ar nepareizi izvēlētu rajonu vai pārāk mazu dzīvokli, bet gan ar aspektiem, kas pirkuma brīdī netika pilnvērtīgi izvērtēti. Par četriem galvenajiem faktoriem, kurus dzīvokļu pircēji nenovērtē un kuri ilgtermiņā ietekmē apmierinātību ar savu īpašumu, skaidro “Merko mājas” pārdošanas konsultante Linda Viktorija Medne.

 Netiek ņemtas vērā visas ar dzīvokļa īpašumtiesībām saistītās izmaksas

Viena no negaidītākajām atziņām jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem ir kopējais mājokļa uzturēšanas izmaksu apjoms, kas praksē nereti būtiski atšķiras no sākotnējām gaidām, jo līdz ar īpašumtiesībām visas izmaksas kļūst pilnībā caurspīdīgas un gulstas uz īpašnieku, atšķirībā no īres, kur daļa izmaksu bieži paliek ārpus īrnieka redzesloka. Jāatceras, ka, iegādājoties dzīvokli, ieteicams nepārsniegt iepriekš noteikto budžetu un saglabāt daļu iekrājumu kā drošības spilvenu – tā apmērs varētu būt 3-6 mēnešu ikmēneša izdevumu summa, kas nepieciešamības gadījumā ļautu segt neparedzētās izmaksas.

Izvērtējot mājokļa iegādi, ir svarīgi ne tikai novērtēt ēkas energoefektivitāti, kas ietekmē komunālo maksājumu prognozējamību, bet arī tās tehnisko stāvokli. Tas ir īpaši būtiski daudzdzīvokļu mājām, kuru ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām, kā tas šobrīd raksturīgi tipveida padomju laika projektiem. Šādos gadījumos ēkai nepieciešama regulāra apsekošana, un nereti kļūst aktuāli arī renovācijas vai remonta darbi, kas nozīmē papildu izmaksas dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt šādas ēkas bieži ir kopīpašums, kas remontdarbus var padarīt sarežģītākus, jo tie jāsaskaņo ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas viss ietekmē gan ēkas kalpošanas ilgumu, gan tās spēju saglabāt vērtību kā ilgtermiņa investīcijai. Savukārt jaunie projekti ar augstu energoefektivitāti un pārskatāmu apsaimniekošanu ļauj mājokļa uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā ne tikai prognozēt, bet arī efektīvi kontrolēt, samazinot nepatīkamus pārsteigumus ikdienā.

 Dzīvokļa pielāgojamība dažādiem dzīves posmiem

Pērkot dzīvokli, ir viegli koncentrēties uz pašreizējām vajadzībām, neaizdomājoties par to, kā dzīve var mainīties nākamajos 5, 10 vai 15 gados. Dzīves situācijas, piemēram, ģimenes pieaugums, vai tieši pretēji – bērnu izvākšanās, darbs no mājām – var prasīt papildu telpu, ērtības. Līdz ar to ir svarīgi izvērtēt, vai telpas ļauj mainīt to funkciju, piemēram, viesistaba var kļūt par bērnistabu, guļamistaba par mājas biroju, bet balkons vai terase var tikt izmantota kā papildu atpūtas zona, darba stūrītis vai mantu uzglabāšanas telpa. Tieši šī iemesla dēļ arvien biežāk pircēji novērtē dzīvokļus, kuru plānojumi jau sākotnēji paredz elastību – iespēju telpas pārveidot bez būtiskiem pārbūves darbiem arī pēc vairākiem gadiem. Liela vērtība ir dzīvoklim, kas “aug” kopā ar to īpašniekiem un pielāgojas visām dzīves gaitām, ļaujot justies ērti savā mājoklī un izvairoties no nepieciešamības pārvākties vai nožēlot savu izvēli.

 Koplietošanas telpu kvalitāte un funkcionalitāte

Koplietošanas telpas ir viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguvumiem dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc jau īpašuma iegādes posmā ir būtiski izvērtēt ne tikai koplietošanas telpu esamību, bet arī to apjomu un funkcionalitāti ikdienā. Pieredze rāda, ka īpašnieki, kuri izvēlējušies mājokli ar pārdomātiem un kvalitatīviem koplietošanas risinājumiem, šo lēmumu ilgtermiņā nenožēlo. Savukārt projektos, kuros trūkst šādu funkciju, tas ar laiku kļūst par apgrūtinājumu. Ilgtermiņā šādi risinājumi ietekmē ne tikai ikdienas ērtības, bet arī īpašuma pieprasījumu un vērtību. Īpaši “Merko mājas” projektos koplietošanas telpu risinājumi ir būtiski attīstījušies – līdzās praktiskām velonovietnēm un ratiņu telpām arvien biežāk tiek piedāvātas arī plašākas koplietošanas zonas, piemēram, atpūtas telpas, terases, privāti iekšpagalmi un pat jumta terases vai brīvdabas sporta zāles. Šādas telpas ne tikai uzlabo ēkas kopējo kvalitāti, bet arī būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīvesveidu.

Praktiskā ikdienā koplietošanas telpas palīdz optimizēt dzīvojamo platību – piemēram, iespēja bērnu ratiņus glabāt speciāli tam paredzētā telpā, nevis dzīvoklī, uzlabo kārtību mājās. Savukārt koplietošanas terases un brīvā laika zonas kļūst par nozīmīgu sociālās dzīves elementu – tās var izmantot gan svinībām, gan mierīgai atpūtai vai pat darbam ārpus dzīvokļa. Tāpat kvalitatīvi uzturētas kāpņu telpas, lifti un citi mobilitātes risinājumi ne tikai paaugstina ikdienas komfortu, bet arī veicina drošību un ēkas kopējo kultūru ilgtermiņā.

4. Zaļā infrastruktūra un laika “cena”

Laika “cena” ir viens no visbiežāk nenovērtētajiem faktoriem, izvēloties dzīvokli, un tā patiesā nozīme kļūst skaidra tikai ikdienas dzīvē. Tieši šeit būtisku lomu spēlē tā dēvētais “15 minūšu pilsētas” princips, kas paredz, ka lielākā daļa ikdienā nepieciešamo pakalpojumu un aktivitāšu ir sasniedzami 15 minūšu laikā ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Būtiski uzsvērt, ka tas nenozīmē dzīvi pašā galvaspilsētas centrā. Tas nozīmē pārdomātu apkārtējo infrastruktūru un mobilitātes risinājumus, kas ļauj dzīvot ērti un efektīvi neatkarīgi no konkrētās lokācijas. Šāda pieeja samazina ikdienas pārvietošanās laiku, mazina pastāvīgu nepieciešamību pēc privātā auto.

Labs piemērs šādai pieejai ir “Lucavsala” projekts – dzīve zaļā vidē, salā, nostāk no pilsētas centra trokšņiem, vienlaikus saglabājot ērtu piekļuvi pilsētas infrastruktūrai. Pateicoties rūpīgi izplānotai apkārtējai videi, transporta savienojumiem un pakalpojumu pieejamībai, ikdienas vajadzības ir sasniedzamas 15 minūšu laikā, apvienojot mierīgu dzīves ritmu ar pilsētas dinamiku. Laika ekonomija šeit kļūst par reālu ieguvumu – mazāk laika ceļā nozīmē vairāk laika sev, ģimenei un kvalitatīvai atpūtai, kas ilgtermiņā ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem apmierinātībai ar mājokli.

Ilgtermiņā tieši šādi ikdienas kvalitāti veidojoši faktori nosaka, cik apmierināti jūtamies savā mājoklī arī pēc gadiem. Iespēja dzīvot vidē, kas samazina steigu, atbalsta līdzsvarotu dzīves ritmu un ļauj vairāk laika veltīt sev un saviem tuvākajiem, bieži kļūst par galveno iemeslu, kāpēc pieņemtais lēmums ilgtermiņā tiek vērtēts kā pareizs.