Latvijā pagājušajā gadā emitētas nekustamo īpašumu obligācijas 55 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,6% vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja "Signet Bank".
Bankas "Investment Banking" projektu vadītājs Mārtiņš Rozenbaums norāda, ka Baltijas nekustamo īpašumu obligāciju tirgus pēdējos trijos gados ir piedzīvojis straujas svārstības - no aktivitātes krituma un nenoteiktības 2022. gadā līdz pakāpeniskai atkopšanās fāzei 2024. gadā. Procentu likmju stabilizēšanās ir kļuvusi par būtisku pagrieziena punktu, un kopš 2024. gada sākuma tirgus atdzīvojas, vairāk parādās jaunu emisiju, un investoru interese atgriežas. "Signet Bank" dati liecina, ka 2025. gadā Baltijas nekustamo īpašumu obligāciju tirgus ir sasniedzis jaunus rekordus gan apmēra, gan emisiju skaita ziņā un ir vairākkārt pārsniegts vidējais gada rādītājs, kāds bija raksturīgs pēdējo piecu gadu periodā.
Tostarp Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū emitētas obligācijas 517 miljonu eiro apmērā, Igaunijā - 99 miljonu eiro apmērā, bet Latvijā - 55 miljonu eiro apmērā. Pagājušajā gadā Lietuvā nekustamo īpašumu tirgū bija 27 obligāciju emitenti, Igaunijā - deviņi, bet Latvijā - četri. Kopumā 2025. gadā Baltijā nekustamo īpašumu tirgū emitētas obligācijas 670 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt emitentu skaits pieaudzis 2,4 reizes - līdz 40.
Rozenbaums skaidro, ka statistiku pozitīvi ietekmē "Akropolis Group" 350 miljonu eiro emisija 2025. gada maijā, kura ir lielākā nekustamā īpašuma obligāciju emisija Baltijā pēdējo gadu laikā. Pērn tika veikti arī citi nozīmīgi kapitāla tirgus darījumi, piemēram, "Summus Capital" 30 miljonu eiro obligāciju emisija, kā arī ir veikts nozīmīgs skaits ar atsevišķu nekustamo īpašumu attīstības projektu darījumiem, kuros līdzekļi tiek piesaistīti konkrēta nekustamo īpašumu projekta realizēšanai un tipiski piedāvā augstāku likmi, kas ir atkarīga no konkrētā projekta attīstības riska. Kapitāla pieejamība patlaban ir laba, un to arī pamato pēdējā laikā veikto nekustamā īpašuma obligāciju piedāvājumu rezultāti. Lielākoties kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza piedāvājumu, un atsevišķos gadījumos tas pat bija divas vai trīs reizes lielāks apjoms, nekā uzņēmums plānoja piesaistīt. Tas var liecināt gan par pievilcīgi nocenotu piedāvājumu investoriem, gan par kopumā labi strukturētu darījumu, min Rozenbaums. Pēc viņa paustā, ja piedāvājums ir labi nopozicionēts un investoriem pievilcīgs, tad piesaistīt kapitālu nebūs problēma, tādēļ galvenais uzdevums vienmēr ir salāgot uzņēmuma vajadzības un vēlmes ar investoru gaidām konkrētajā situācijā.
Rozenbaums piebilst, ka procentu likmēm nekustamā īpašuma nozarē ir būtiska nozīme. Viņš atgādina, ka 2022. gadā straujais likmju kāpums - vienlaikus ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā - būtiski samazināja darījumu un jauno obligāciju emisiju aktivitāti. Šī tendence turpinājās arī 2023. gadā, kad nekustamā īpašuma obligāciju likmes tuvojās 10% pat uzņēmumiem ar stabilu finanšu situāciju, bet riskantākiem projektiem - vēl vairāk. Pie šādām izmaksām daudzi attīstītāji projektus atlika. "Precīza prognozēšana ir sarežģīta, taču pašreizējie signāli līdz šim norāda uz likmju nostabilizēšanos esošajā līmenī un potenciāli pakāpenisku likmju pazemināšanos tālākā nākotnē. Nekustamā īpašuma, tāpat kā citu segmentu obligāciju tirgus likmes seko kopējiem finanšu tirgiem un ir atkarīgas no Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem par bāzes likmēm," pauž Rozenbaums, skaidrojot, ka patlaban ir jārēķinās ar zemāku ienesīgumu, nekā tas bija pirms diviem gadiem, un nekustamā īpašuma obligāciju tirgū var turpināt novērot pakāpenisku likmju samazināšanos. Tomēr katras emisijas noteicošais faktors joprojām ir uzņēmuma individuālais profils - finanšu rādītāji, īpašumu portfeļa kvalitāte, naudas plūsma, nodrošinājuma struktūra un kopējais riska līmenis.
Bankā min, ka nekustamā īpašuma uzņēmumu obligācijās iegulda gan institucionālie, gan privātie investori, un to proporciju nosaka piedāvājuma veids. Publiskās emisijas ar zemāku minimālo slieksni piesaista plašu privāto investoru loku, savukārt slēgtie piedāvājumi ar 100 000 eiro minimumu - šaurāku investoru loku. Investoru struktūru ietekmē arī emisijas apmērs, kupons, termiņš, nodrošinājums un emitenta reputācija.
Institucionālie investori parasti izvēlas zemāka riska profila obligācijas un bieži sagaida, ka tās tiks iekļautas regulētajā tirgū. Privātajiem investoriem motivācija biežāk ir ienesīgums, un viņi mēdz būt elastīgāki attiecībā uz citiem nosacījumiem. Pēdējā laikā, pieaugot privāto investoru rocībai un interesei par obligācijām, ir būtiski palielinājies publisko emisiju īpatsvars, īpaši nekustamā īpašuma obligāciju segmentā. Obligācijas ir kļuvušas pieejamākas arī mazajiem investoriem, kuri veido nozīmīgu daļu no piesaistīto līdzekļu apjoma daudzās emisijās, norāda bankā.
"Signet Bank" investīciju eksperti atzīmē arī pieaugošu interesi nekustamo īpašumu nozarē par kapitāla tirgus finansējumu, lai gan Rozenbaums norāda, ka patlaban Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmumi ir visaktīvākie kapitāla tirgū, kam seko Igaunija un tad Latvija, tādēļ joprojām šajā jomā redzams izaugsmes potenciāls. "Tirgū jau ir labi piemēri, kā kaimiņvalstu attīstītāji sekmīgi īsteno projektus ar obligāciju emisiju palīdzību - šie piemēri var kalpot kā praktiska iedvesma arī Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju spert nākamo soli kapitāla tirgū," pauž Rozenbaums.