Neraugoties uz inflāciju, šīs apkures sezonas sākumā Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji par siltumu maksājuši krietni mazāk nekā iepriekšējos gados: saskaņā ar AS “Rīgas siltums” datiem oktobrī siltumenerģijas tarifs bija 83,01 EUR/MWh, kas ir par gandrīz 100 eiro mazāk nekā pirms trim gadiem energokrīzes laikā. Izteikti lielāks zemu maksājumu īpatsvars vērojams jaunajos projektos, liecina mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” aptauja: 71 % jauno projektu iedzīvotāju novembrī par apkuri maksājuši līdz 50 eiro mēnesī, kamēr padomju laika tipveida ēkās šādu maksājumu bijis tikai 17 %.

87 % dzīvokļos Rīgā un Pierīgā dzīvojošo respondentu norādījuši, ka viņu mājokļos par siltumu gādā centrālā apkure, krietni retāk – citi apkures veidi kā individuālā gāzes apkure, malkas apkure, granulas vai briketes, siltumsūknis, elektriskā apkure u. c. Salīdzinot ar 2022. gadu, būtiski audzis to iedzīvotāju skaits, kuriem siltums novembrī izmaksājis mazāk par 200 eiro mēnesī – tā norādījuši 95 % aptaujāto (2022. gadā –  88 %).

Ievērojami palielinājies arī īpaši zemu maksājumu īpatsvars: kopumā 23 % rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju novembrī par apkuri maksājuši līdz 50 eiro (2022. gadā – tikai 9 %). Toties iespaidīgas atšķirības vērojamas jauno projektu un padomjlaika ēku iemītnieku apkures rēķinos: ja jaunajos projektos teju trīs certurtdaļas jeb 71 % aptaujāto novembrī maksājuši līdz 50 eiro, padomju tipveida ēkās šādu iedzīvotāju bijis tikai 17 %. Trīs gadu laikā gan ir nedaudz samazinājies iedzīvotāju skaits, kuriem pieder dzīvokļi tieši padomju laika tipveida ēkās (57 % 2022. gadā pret 54 % pērn).

“Fakts, ka cilvēki joprojām iegādājas dzīvokļus padomju gados celtajās ēkās, izgaismo nepieciešamību izsvērt īpašuma priekšrocības un trūkumus ilgtermiņā. Otrreizējā mājokļu tirgū pieejamo sērijveida dzīvokļu cenas pirkuma brīdī var būt zemākas un tāpēc šķist pievilcīgākās, taču ilgtermiņā tas bieži vien nozīmē pārmaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā par apkuri. Kā rāda aptaujas dati, dzīve energoefektīvās ēkās izmaksā krietni lētāk, turklāt visā cenu amplitūdā, tikai atsevišķos gadījumos pārsniedzot 150 eiro mēnesī, kurpretim pirmskara mūra ēkās un padomjlaika ēkās tā ir ikdiena gandrīz katram piektajam iedzīvotājam,” skaidro “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Kopš 2022. gada nav būtiski mainījies to dzīvokļos Rīgā un Pierīgā dzīvojošo respondentu skaits (83 %), kuri apgalvo, ka energoresursu izmaksu pieaugums nav tas iemesls, kas liktu apsvērt pārcelšanos uz mazāku dzīvojamo platību.

Savukārt krietni samazinājies aptaujāto skaits, kuri būtu gatavi pārcelties uz energoefektīvāku mājokli (41 % – 2022. gadā, 30 % – pērn), bet vienlaikus 2025. gadā vairāk kļuvis to, kuri norāda, ka viņu esošais mājoklis ir pietiekami energoefektīvs (30 % pagājušogad; 25 % pirms trim gadiem). Kopumā 15 % dzīvokļos Rīgā un Pierīgā dzīvojošo norādījuši, ka jau tuvākajā nākontē plāno īrēt vai iegādāties energoefektīvāku mājokli.