Latvijas īres tirgu jau gadiem pavada dažādi nostāsti un mīti par to, kuri gada mēneši ir vispiemērotākie jauna mājokļa meklēšanai un kuros tā ir teju neiespējamā misija. Pēdējo gadu laikā, tirgum kļūstot dinamiskākam un ietekmējoties gan no ekonomiskajiem procesiem, gan iedzīvotāju mobilitātes, sabiedrībā valda priekšstats, ka gada nogale un gadumija ir īpaši problemātisks brīdis īres mājokļa atrašanai. Taču vai tas atbilst reālajām tendencēm? Īres tirgus sezonalitāti komentē “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Zināms cikliskums ļauj plānot dzīvesvietas maiņu

Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” novērojumi liecina, ka sabiedrībā strauji aug interese par ilgtermiņa īri, nevis mājokļa iegādi, jo mūsdienu dzīves ritms kļūst daudz dinamiskāks un elastīgāks. Cilvēki vēlas brīvību nepiesaistīt sevi konkrētai vietai, mainīt dzīvesvietu atbilstoši karjeras iespējām, ģimenes vajadzībām vai ceļošanas plāniem. Līdz ar to kvalitatīvs, drošs un profesionāli pārvaldīts īres mājoklis kļūst par arvien biežāk izvēlētu risinājumu ilgtermiņā.

Pēdējo gadu tendences rāda, ka izvēli par dzīvesvietas maiņu nosaka ne tikai dzīvesveids un ekonomiskie apsvērumi, bet arī kalendāra mēnesis. Nekustamā īpašuma tirgus izpētes un konsultāciju uzņēmuma “Colliers” dati rāda, ka pēdējos trīs gados īres cenas palielinās ar zināmu cikliskumu – janvārī un it sevišķi septembrī, kas savukārt nozīmē, ka šajos mēnešos pieprasījums ir lielāks un dzīvokļu īpašnieki var prasīt augstāku cenu.

“Latvijas īres tirgus ir daudz racionālāks un prognozējamāks, nekā bieži šķiet,” uzsver “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. “Lai gan zināmas pieprasījuma tendences pastāv, tās ne vienmēr sakrīt ar sabiedrībā izplatītākajiem priekšstatiem. Arvien lielāku ietekmi uz cilvēku izvēli atstāj ekonomikas dinamika, darba tirgus mobilitāte un kopējais piedāvājums, nevis simboliskas kalendāra robežas.”

Studenti diktē īres tirgu: mīts vai patiesība?

Populārais uzskats, ka vasaras izskaņa un rudens sākums ir izteikts īres darījumu bums, nav gluži mīts. Tas lielā mērā saistīts ar studentu pieplūdumu lielajās pilsētās. Taču šī sezonalitāte ietekmē lielākoties zemākā budžeta īres segmentu – istabas, koplietošanas dzīvokļus un vienkāršākus vienistabas mājokļus.

“Tā kā tikai daļa studentu studiju laikā strādā, bet citi paļaujas uz vecāku atbalstu vai stipendiju, viņu izvēles parasti diktē zemākās izmaksas. Līdz ar to jaunieši biežāk izvēlas dienesta viesnīcas, dzīvi pie radiniekiem vai istabas īri kopā ar citiem studentiem. Pieprasījums koncentrējas arī konkrētās lokācijās – Torņakalnā, Dzirciemā, Ķīpsalā, Rīgas centrā un Krasta rajonā, kur atrodas lielākās augstskolas,” stāsta Kaspars Ekša, atzīstot, ka studentu sezonalitāte neatstāj būtisku ietekmi uz vidējās un augstākās klases īres dzīvokļiem, kur galvenie kritēriji ir kvalitāte, apsaimniekošana, izmaksu prognozējamība un drošība ilgtermiņā.

Jauns gads – jauns mājoklis?

Sabiedrībā valda priekšstats, ka novembra–janvāra periods nav piemērotākais laiks jauna īres mājokļa meklēšanai, un zināmā mērā tā ir taisnība. Gada nogalē tirgū bieži nonāk dzīvokļi, ko atbrīvo nomnieki, gatavojoties pārmaiņām – sākot jaunu gadu citā mājvietā, pieņemot karjeras izaicinājumus vai pārceļoties uz citu pilsētu personīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar “Colliers” datiem decembrī īres cenas mēdz pat noslīdēt zem vidējā rādītāja. Taču tas nozīmē arī interesentu pieplūdumu un pieprasījuma palielināšanos īres tirgū, tāpēc šis brīdis nav ilgs, un lielākoties janvārī atkal vērojama cenu palielināšanās. Izņēmums pēdējo trīs gadu griezumā bija šī gada sākums, kad janvārī cenas netipiski samazinājās salīdzinājumā ar pērnā gada nogales mēnešiem.

“Tomēr gada nogale salīdzinājumā ar vasaras izskaņu nav pats aktīvākais periods īres tirgū, jo decembrī cilvēki vairāk pievēršas gada noslēguma ritmam – Ziemassvētkiem, Jaunajam gadam un budžeta plānošanai. Šajā laikā liela mēroga finansiālus lēmumus, tostarp par jauna mājokļa īri un ar to saistītajiem izdevumiem – pirmo iemaksu, drošības depozītu vai apdrošināšanu – cilvēki pieņem retāk,” stāsta Kaspars Ekša.

Īres tirgus mierīgākais laiks – pavasaris

Izvērtējot “Bonava Latvija” pirmās īres mājas pieredzi, Kaspars Ekša secina, ka mājokļu attīstītāja pieredze krietni atšķiras no vispārējās situācijas īres tirgū. Ja kopumā pavasarī, it īpaši martā un aprīlī, aktivitāte tirgū ir viszemākā, “Bonava Latvija” novērojumi rāda tieši pretējo – šajā laikā cilvēki atgriežas pie iecerēm, ko gada nogalē vai ziemā atlikuši: sāk plānot dzīvesvietas maiņu, izvērtē budžetu un ir gatavi pieņemt ilgtermiņa lēmumus.

Paaugstināta aktivitāte “Bonava Latvija” īres mājā saglabājas arī vasaras pirmajā pusē līdz jūlija vidum, it īpaši ģimeņu vidū, kas plāno pārcelties atvaļinājumu laikā pirms jaunā mācību gada. Viens no iemesliem, kāpēc jauna mājokļa meklējumi iekrīt siltajos mēnešos, ir praktiski apsvērumi – pārcelšanās un mantu transportēšana šajā laikā ir krietni ērtāka un paredzamāka nekā ziemas aukstajos, nereti neprognozējamajos apstākļos.

Īres tirgu nosaka gan kvalitāte, gan kalendārs

Kā rāda “Colliers” pēdējo trīs gadu statistika, kopumā Latvijas īres tirgus ir saistīts ar sezonalitāti un noteiktos periodos, piemēram, vasaras izskaņā un gada sākumā, pieprasījums ir lielāks. Taču vienlaikus arvien vairāk to ietekmē arī cilvēku dzīvesveids un praktiski apsvērumi.

“Mūsdienu iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas ilgtermiņa īri kā elastīgu, finansiāli pārskatāmu un dzīves ritmam pielāgojamu risinājumu, kas ļauj nepiesaistīties vienai vietai un brīvāk reaģēt uz karjeras vai ģimenes dzīves pārmaiņām. Līdz ar to mīti par “labākajiem” un “sliktākajiem” mēnešiem jaunam mājoklim pakāpeniski zaudē nozīmi – izšķirošā loma ir mājokļa kvalitātei, energoefektivitātei, izmaksu stabilitātei un uzticamai pārvaldībai, nevis datumam kalendārā,” secina Kaspars Ekša.