Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) kārotajai 2% atzīmei, procentu likmes pakāpeniski mazinājās. Algas Rīgā auga straujāk nekā dzīvokļu vidējās cenas. Lai arī vēl jāpaciešas līdz tirgus kopumā atgūstas līdz 2021.gadā novērotajai "pieejamības virsotnei", sērijveida segmentam tas jau ir izdevies.

Dzīvokļi sērijveida ēkās mājsaimniecībām šobrīd ir tikpat pieejami kā pirms straujā procentu likmju kāpuma. Arī turpmāk gaidām, ka algu kāpums pārspēs dzīvokļu cenu pieauguma tempus, kā arīdzan to, ka ECB azotē ir vēl divi likmju "griezieni". Pat pēc likmju zemākā punkta sasniegšanas, pieejamība turpinās augt, tomēr noteikti ne tik straujos tempos kā pēdējā gada laikā esam pieraduši.

2025.gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 68 m2, bet Viļņā - 63 m2 lielu dzīvokli. Turpretim Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās būtiski augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 108 m2 lielu dzīvokli. Kaut gan pieejamība pirmreizējā tirgū nedaudz saruka, vidēja mājsaimniecība varēja atļauties iegādāties ap 55 m2 lielu dzīvokli, kas tāpat ir krietni vairāk nekā pērn.

Mājokļu pieejamības uzlabošanās palīdzējusi hipotekārai kreditēšanai uzrādīt iepriekšējos 17 gados neredzēti strauju portfeļa pieauguma tempu. Darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū nedaudz pieauga pret iepriekšējo ceturksni, un būtiski apsteidz pērnā gada līmeni. Skaita ziņā prāvākais kāpums bija otrreizējā tirgū, tomēr arī pirmreizējais tirgus ir saņēmies. Pret pērnā gada otro ceturksni, darījumu skaits pirmreizējā tirgū ir pakāpies uz pusi. Lielāka aktivitāte ļāvusi mazināties nepārdoto dzīvokļu krājumiem jaunceltnēs.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā atkāpās no pirmā ceturkšņa līmeņa. Tomēr pēdējo ceturkšņu dati liecina, ka cenas segmentos pa kripatiņai aug. Būtiskākā ietekme uz tirgus vidējo cenu ir sērijveida dzīvokļiem, kuru cenas aug arvien straujāk un tuvojas 1000 EUR atzīmei. Šādu vērtību tiem iepriekš novērojām vien 2007. un 2022.gadā.

Par spīti pieaugošām dzīvokļu cenām un pasaules neskaidrības pretvējiem, nākotne rādās gana optimistiska. Swedbank prognozē, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, saruks līdz 1,5% atzīmei, kur saglabāsies pārskatāmā nākotnē. Pie tam, sīva konkurence starp kreditētājiem varētu 2026.gadā turpināt mazināt kopējās hipotekāro kredītu procentu likmes. Algu pieaugums saglabāsies noturīgs. Cerams, ka, tirgus aktivitātei esot augstai, liels pieprasījums nevainagosies straujākā cenu kāpumā.