Latvijā no 2027.gada plānots ieviest būvnormatīvu jaunos objektos par patvertņu izveidi, žurnālistiem atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. 

 

 

Patlaban turpinās būvnormatīva saskaņošanas process ar Ekonomikas ministriju. Reālistiskās aplēses liecina, ka no 2027.gada sākuma būs attiecinātas pirmās un otrās kategorijas patvertnes saskaņā ar jauno būvnormatīvu, norādīja ministrs. Jau ziņots, ka valdība maija beigās apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto objektu sarakstu, kuru īpašnieki varēs saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu trešās kategorijas patvertņu izveidei, kopumā saņemot atbalstu 22,19 miljonu eiro apmērā. Valdība rīkojumā iekļauti 570 objekti, no kuriem 453 ir pašvaldību īpašumā un 117 valsts īpašumā, kuriem paredzēts piešķirt ERAF finansējumu, lai pārbūvētu vai atjaunotu esošās telpas, pielāgojot tās trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Līdz maija beigām VUGD bija apsekojis vairāk nekā 3 000 valsts un pašvaldību objektu un atzinis par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem vairāk nekā 1 600.

Saeima jūnija sākumā atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā. Iekšlietu ministrijas sagatavotais likums paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās. Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses. Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām. 

Likums paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam. Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, būvējot no jauna daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem. Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.