Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par sabiedrības fizisko un mentālo veselību, drošību un dzīves kvalitāti, taču bieži aizmirstam – viss sākas turpat, pie mūsu mājas. Sakopta, funkcionāla vide ar drošu rotaļu laukumu, velo novietni, āra trenažieriem vai vienkārši soliņu ēnā var kļūt par mazu pilsētas oāzi, kas uzlabo kā mūsu garastāvokli un veselību, tā arī attiecības ar līdzcilvēkiem.

 

“Ēkas pagalms patiesībā ir tās iedzīvotāju spogulis, kas vienlaikus atspoguļo arī mūsdienu sabiedrības vērtības, paradumus un mainīgās vajadzības,” norāda Rīgas galvenais arhitekts Pēteris Ratas. Pētījumi liecina, ka apzaļumota vide ap mājokli un droši spēļu laukumi var samazināt stresa līmeni, uzlabot bērnu koncentrēšanās spējas un sociālās prasmes, savukārt labiekārtotas un nožogotas teritorijas ar soliņiem, sporta inventāru, rotaļu zonām, apgaismojumu – veicināt labu kaimiņattiecību veidošanu un drošības sajūtu. Nozares profesionāļi stāsta par modernu un drošu pagalmu galvenajām iezīmēm, kā arī norāda uz būtiskākajām kļūdām to veidošanā.

Rotaļu laukumi – lai interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem

Svarīgi, lai rotaļu laukums pagalmā būtu ne tikai formāls ar pāris rotaļu elementiem, izpildot vietējās pašvaldības būvvaldes prasības, bet ar pārdomātiem, kvalitatīviem, drošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, kas bērnus ne tikai izklaidē, bet arī viņos attīsta motoriku, radošumu un citas prasmes, stāsta viens no pieredzējušākajiem rotaļu ekspertiem Baltijā, SIA “Fixman” dibinātājs un vadītājs Miks Lukstiņš.

Turklāt būtiski, lai rotaļu laukums būtu saistošs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tāpēc visām iekārtām jābūt pietiekami kvalitatīvām un izturīgām, lai tās droši varētu izmantot arī bērnu vecāki. “Kad vecāki iesaistās rotaļās kopā ar savām atvasēm, tiek stiprināta viņu savstarpējā saikne, vienlaikus veicinot bērnu emocionālo un garīgo attīstību,” uzsver M. Lukstiņš.

Mūsdienīgos rotaļu laukumos aprīkojums ir daudzveidīgs un pielāgots dažādu vecumu bērniem un jauniešiem. Tajos atrodami gan klasiskie elementi – šūpoles, smilšu kastes, slidkalniņi un kāpšanas tīkli, – gan arī inovatīvi digitālie risinājumi. Piemēram, interaktīva futbola siena ļauj bērniem veikt bumbas piespēles un saņemt rezultātu savā telefonā. Pagalmā novietots dīdžeja galds ar divu viedtālruņu palīdzību pusaudžiem dod iespēju miksēt savus iecienītākos mūzikas hitus, savukārt deju arka ar kustību sensoriem var motivēt jauniešus vispār iznākt pagalmā, lai kārtīgi izkustētos un jēgpilni socializētos ar vienaudžiem.

M.Lukstiņš norāda, ka rotaļu laukumu mērķis ir iedot bērnu vecumam atbilstošus instrumentus, ar kuru palīdzību viņi var radīt sev patīkamu vidi un attīstīt fantāziju. “Šobrīd populāri ir rotaļu laukumos izmantot reljefu – tam noteikti nav jābūt kalnam, kurā uzkāpt, tā var būt arī vieta, kurā atspiesties vai apsēsties un aprunāties ar savu rotaļu biedru. Tādā veidā spēļu laukums kļūst arī par socializēšanās telpu, kur ne vienmēr jābūt tikai aktīvam un skaļam. Tā ir arī vieta, kur var vienkārši būt,” saka rotaļu eksperts.

Šobrīd Eiropā populāra tendence ir rotaļu laukumos integrēt dabiskos un beramos materiālus, ļaujot bērniem sajust smiltis, koka šķeldu vai akmentiņus, mijiedarbojoties ar dažādām dabas faktūrām.

Neviens rotaļu laukums, protams, nav iedomājams bez drošības. Neskatoties uz to, ir svarīgi, lai spēļu laukumā bērnam būtu iespēja arī nokrist, nenodarot lielu kaitējumu savai veselībai. “Tad bērns iemācās, ka, uzkāpjot uz rotaļu elementiem, ir jābūt uzmanīgam un cieši jāturas, jo pretējā gadījumā visticamāk būs jāpiedzīvo kritiens, kas sāpēs,” stāsta M.Lukstiņš.

Pagalma veiksmes atslēga – pārdomāts plānojums un ilgtspējīgi risinājumi

Ļoti svarīgi pagalmā izveidot funkcionāli pareizu plānojumu, lai tajā būtu vieta gan auto stāvvietām un rotaļu laukumam, gan arī rekreatīvai brīvā laika pavadīšanai, sporta aktivitātēm un velosipēdu novietnei. “Vajadzība pēc kvalitatīvas ārtelpas arvien pieaug, un pagalms ir nozīmīga ēkas sociālā telpa, kas kalpo kā papildu vērtība un kvalitātes apliecinājums konkrētajam ēkas projektam,” uzskata Pēteris Ratas.

To iespējams vērot daudzviet Eiropā. “Piemēram, Berlīnē attīstītāji īpašu uzmanību pievērš tam, lai jauno projektu ārtelpa kalpotu kā pievilcīga atpūtas vieta iedzīvotājiem, kurā viņi izvēlas pavadīt savu brīvo laiku un jūtas labi. Tas ir būtiski arī tāpēc, lai cilvēki nepazaudētu savstarpējo mijiedarbību, kas mūsdienu digitalizācijas laikmetā kļūst par arvien lielāku izaicinājumu,” uzsver Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Veidojot dzīvojamo ēku pagalmus, viens no nozīmīgākajiem aspektiem ir tajā izmantoto iekārtu un rotaļu elementu ilgtspējība. “Savos projektos izvēlamies tikai kvalitatīvus, drošus un izturīgus risinājumus, lai pagalma aprīkojums arī vairākus gadus pēc ēku nodošanas jauno iemītnieku rīcībā turpinātu labi kalpot, saglabātu savu vizuālo pievilcību, neradītu lielas uzturēšanas izmaksas un galu galā nekļūtu iedzīvotājiem par slogu,” norāda G.Cauna.

No žoga līdz trenažieriem – ko pagalms stāsta par iedzīvotājiem

Mūsdienīgs, drošs un funkcionāli pārdomāts pagalms nav iedomājams arī bez žoga, daudzveidīgiem labiekārtojuma elementiem un bagātīgiem apstādījumiem.

Rūpīgi izplānoti apstādījumi palīdz radīt gan ēnainas vietas, kur socializēties karstā vasarā, gan klusākus stūrīšus mierpilnai atpūtai, zonas aktīvām un skaļām nodarbēm, gan arī norobežot pagalmu no ziņkārīgiem garāmgājēju skatieniem. Veiksmīgs visu šo elementu izmantojums ļauj izveidot mājas ārtelpu, kurā dažādu paaudžu iemītniekiem ir patīkami atrasties dažādos gadalaikos, doties savās ikdienas gaitās un atgriezties mājās, kā arī rūpēties par veselīgu dzīvesveidu un socializēties. 

“Nožogota teritorija ap dzīvojamo ēku ir viena no galvenajām priekšrocībām, ko savā jaunajā mājvietā Kaamos veidotajos projektos tās iemītnieki novērtē visaugstāk,” Kaamos veikto klientu aptaujas rezultātus komentē Guntars Cauna. Viņš atzīst, ka pilsētvidē mājokļu īpašniekiem drošība un privātums ir ļoti būtiski faktori, ko attīstītājs ņem vērā, plānojot arī nākotnes būvniecības projektus.

Pilsētu teritorijām izplešoties, arvien vairāk cilvēku karstos vasaras mēnešos ir spiesti pavadīt pilsētā, tādējādi pagalma rekreatīvā funkcija kļūst īpaši nozīmīga. “Kā Latvijā, tā arī Eiropā arvien aktuālākas kļūst noēnotās zonas, kurās iespējams patverties no karstās saules un brīvo laiku pavadīt cilvēkiem ar atšķirīgām vajadzībām,” skaidro M.Lukstiņš.

Kopumā pārdomāta rekreatīvā zona mājas pagalmā būtiski uzlabo tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī motivē piekopt veselīgu dzīvesveidu. Āra trenažieri dod iespēju pieaugušajiem ērti nodarboties ar fiziskām aktivitātēm turpat pie mājas, bez nepieciešamības apmeklēt sporta zāli, savukārt bērniem un jauniešiem tie kalpo kā dinamiska kustību alternatīva.

M.Lukstiņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija mums iemācīja, ka ārā iespējams vingrot visu gadu. “Ir vērojama tendence, ka tagad arvien vairāk cilvēku vēlas sportot ārā. Lai to varētu īstenot, ir labi, ja mājas pagalmā ir kāda vieta, kur iespējams vismaz pastiepties vai uztaisīt palēcienus.”

Ne mazāk svarīgi, lai pagalmā būtu arī atpūtas zona ar soliņiem un galdiem, kas ļauj pabūt ārā mierpilnā vidē – lasot grāmatu, baudot kafiju vai vienkārši aprunājoties ar kaimiņu. Šādas vietas stiprina kopienas sajūtu un rada iespēju nepiespiestā veidā satikties un aprunāties ar līdzcilvēkiem.

Mūsdienīga velo infrastruktūra drošā pagalmā

Labs pagalms vairs nav iedomājams arī bez kvalitatīvas velo infrastruktūras. Pieaugot velobraucēju skaitam un iedzīvotāju interesei par videi draudzīgu un aktīvu dzīvesveidu, velo ērtībām tiek piešķirta īpaša nozīme jau dzīvojamās ēkas projektēšanas stadijā.

“Ņemot vērā mājokļu meklētāju vēlmes, Kaamos daudzdzīvokļu māju pagalmos vienmēr paredz slēdzamas velo novietnes, un bieži vien projektos tiek iekļauta arī velosipēdu remonta stacija, kas aprīkota ar galvenajiem labošanas instrumentiem,” stāsta G.Cauna. Viņa ieskatā šāda pieeja apliecina, ka moderns pagalms nav tikai estētiski pievilcīgs risinājums, bet tai ir jābūt funkcionālai, uz iedzīvotāju vajadzībām orientētai videi.