Kopš termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas sākuma anulētas 3 344 izsniegtās atļaujas, un patlaban investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu sākotnējo nozīmi, liecina otrdien valdībā izskatītais Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums.
Imigrācijas likums paredz TUA izsniegšanu gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - investīcijas nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrības pamatkapitālā, Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās vai iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus. No 2010.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim investīciju programmas ietvaros PMLP ir izsniegusi teju 20 000 TUA. 289 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas 3 322 TUA. 2024.gada nogalē Latvijā uzturējās 2 865 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim bija 1,64 miljardi eiro.
No kopumā investīciju programmā ieguldītajiem līdzekļiem no 2010.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim 83% jeb 1,37 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 10% jeb 160 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6% jeb 100,7 miljonus eiro. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē kopš 2015.gada 1.janvāra ieguldīti 16,3 miljoni eiro jeb 1% no kopējā investīciju apjoma.
TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.
Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, būtiski samazinājies programmā saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. Ja 2014.gadā investīciju programmā izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām TUA, tad turpmākajos gados tas strauji samazinājās, 2024.gadā šim skaitam veidojot 0,94% no kopējā pirmreizēji izsniegto TUA skaita. Negatīva ietekme uz investīciju programmu bija arī Covid-19 pandēmijas ierobežojošiem pasākumiem, kā arī saspīlētajai ģeopolitiskajai situācijai reģionā saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā. 2022.gadā veikti grozījumi Imigrācijas likumā, atceļot iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Arī Eiropas Centrālās bankas "Euribor" bāzes likmju kāpumam un inflācijai bija negatīva ietekme, īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem.
2024.gadā saņemti 95 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 18,4 miljonus eiro, par 75% pārsniedzot 2023.gada investīciju apjomu. Pārsvarā tie bija ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu joprojām dominē Rīga un Pierīga.
Ņemot vērā 2022.gada Imigrācijas likuma grozījumus, pārtraucot TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar investīcijām, vērojams, ka nekustamā īpašuma tirgū palielinās nekustamo īpašumu skaits, ko vēlas pārdot vai izīrēt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, taču šobrīd nerezidentu īpašumu pārdošanas ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu vērtējama kā nebūtiska.
TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis, tomēr, ja 2022. un 2023.gadā netika saņemts neviens pieteikums, 2024.gadā veikti četri ieguldījumi, kas gan neliecina par to, ka nerezidentiem ir pietiekama interese par šo ieguldījumu veidu Latvijas ekonomikā. Lielā mērā to ietekmējusi pastiprinātā uzraudzība nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās. 2024.gadā TUA saņemšanai pret ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā bija iesniegti 43 pieteikumi un piesaistītais investīciju apjoms sasniedza 2,1 miljonu eiro. Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, ar TUA saistīto investīciju ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti ir vāja.
Pirmreizēju un atkārtotu TUA saņemšanai valsts pamatbudžetā kopumā ārzemnieki no programmas uzsākšanas brīža 2014.gada 1.septembrī līdz 2025.gada 10.martam ir veikuši iemaksas 34 miljonus eiro apmērā, tai skaitā 2024.gada laikā veiktas iemaksas 2,4 miljonu eiro apmērā.
Investīciju piesaistes programmai, piedāvājot nerezidentiem iespēju saņemt TUA, ieviešanas pirmajos gados bija vērojams pozitīvs efekts. Piesaistītais ārvalstu kapitāls palielinājās no 166,8 miljoniem eiro 2011.gadā līdz 447,5 miljoniem eiro 2014.gadā. Tomēr programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, kā arī pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ar TUA piesaistīta ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014.gada samazinājās, un straujākais kritums bija vērojams 2015.gadā - tas bija piecas reizes mazākā apjomā nekā pirms gada. Turpmākajos gados saglabājās lejupvērsta tendence, ik gadu piesaistītā kapitāla apjomam samazinoties vidēji par 16,2%, un 2024.gadā ar TUA piesaistītais ārvalstu kapitāla apjoms bija vairs tikai 18,4 miljoni eiro jeb 24 reizes mazāk nekā 2014.gadā. Ja 2014.gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, salīdzinājumā pret kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā pārsniedza 11%, tad 2024.gadā tie vairs nepārsniedz 0,3%.
Tas norāda, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu sākotnējo nozīmi, un TUA nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā, teikts IeM ziņojumā.