No 2010. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim saskaņā ar likuma “Par imigrāciju” investīciju sadaļām Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniegusi ārvalstniekiem aptuveni 19 300 pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tostarp 2021. gadā tikai 182. LR Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums liecina, ka kopš 2010. gada 198 personas, kuras bija veikušas investīcijas, saņēma atteikumu Latvijas ID kartes saņemšanai, bet 2 763 gadījumos jau izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas bija anulētas.
Pagājušā gada beigās Latvijā dzīvoja 6 788 investori ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un viņu ģimenes locekļi. Statistikas datu pētījumi rāda, ka tā dēvētās Latvijas zelta vīzas iegūšanai pretendenti galvenokārt izmantojuši likuma "Par imigrāciju" pantu par nekustamā īpašuma iegādi. Investīcijas nekustamajos īpašumos veido 83% (1,32 miljardus eiro) no kopējā investīciju apmēra, kas ieguldīts Latvijā šīs programmas ietvaros. Investīcijas Latvijas kredītiestāžu subordinētajā kapitālā sasniedza 10% (158,9 miljonus eiro), uzņēmumu kapitālā – 6% (93,4 milj. eiro), bezprocentu valsts obligāciju iegādē – mazāk nekā 1% (14,7 milj. eiro). 86% ārvalstnieku, kas iesnieguši lūgumu par Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz veikto investīciju pamata, bija postpadomju valstu pilsoņi.
Latvijas likuma "Par imigrāciju" panti, kas regulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju iegūšanu, veicot investīcijas, joprojām ir spēkā, bet tie līdz 2023. gada 30. jūnijam nav attiecināmi uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem apturēta pirmreizējo pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšana.