– Dakter, atvainojiet, vai man šī maksas operācija patiešām nepieciešama?
– Diemžēl, jā. Man šonedēļ kārtējais hipotēkas kredīts maksājams.
***
– Ja kāds jums saka, ka viņam ir „izdevīgs piedāvājums”, vienmēr pārjautājiet: kam tas ir izdevīgs, − viņam vai jums?
***
– Kā tu iemanies tik bieži iesaistīties kautiņos, tev taču ir brilles?
– Es sākumā visu rūpīgi nopētu un tad bliežu pēc atmiņas.
***
Depresijā nonācis cilvēks apmeklē psihologu:
– Man viss ir slikti: veselības nav, naudas nav, neviens mani nemīl!
– Cienītais, tūlīt viss būs kārtībā. Iekārtojieties ērtāk, aizveriet acis un atkārtojiet: „Man viss ir labi, es esmu vesels, bagāts un laimīgs. Es mīlu un mani mīl...”
Apmeklētājs atver acis: „Ak, man ir prieks par jums, dakter!”
***
Jānis atbraucis no laukiem uz pilsētu pie zobārsta:
– Dakter, cik jāmaksā par gudrības zoba izraušanu?
– 100 eiro!
– Vai nevarētu lētāk?
– Ja bez narkozes, var par 60!
– Arī tas ir dārgi. Var vēl lētāk?
– Nu, ja bez narkozes un ar knaiblēm, var arī par 40.
– Varbūt par 20?!
– Bez narkozes, ar kombinētajām plakanknaiblēm un ar studentu praktikantu var arī par 20!
– Ļoti labi, dakter, pierakstiet manu Anniņu uz trešdienu!
***
Lauku baznīcā jauns mācītājs. Viņš nolemj iepazīties ar visiem draudzes locekļiem un dodas no mājas uz māju. Klauvē pie kādas mājas durvīm. Aiz tām maiga sievietes balss jautā:
– Tas esi tu, mans eņģeli?
– Nē, bet es esmu no tās pašas iestādes.
***
Ēdnīcā:
– Zupa ir?
– Viena ir.
– Kāda?
– Zirņu rasoļņiks.
– Tās taču ir divas dažādas zupas.
– Tagad tā ir viena, mums steidzami bija vajadzīgs katls.
***
– Lai nepārpūlētos, dienā ir jāguļ astoņas stundas!
– Piekrītu, un vēl tikpat ... arī naktī.
***
Paši pieklājīgākie cilvēki ar labākajām manierēm ir mežā nejauši satikušies sēņotāji. Katrs apzinās: tuvumā neviena nav, bet oponentam ir nazis.

Pārdošanas menedžeri Džonu iesauc amerikāņu armijā, un viņš tiek norīkots darbā mācību centrā par aģitācijas vadītāju, lai pārliecinātu jaunos kareivjus nopirkt militārajām personām paredzētās apdrošināšanas polises. Džona vadība jau pavisam drīz konstatē, ka Džons paveicis darbu ar uzviju – gandrīz ikviens, ar kuru viņš bija ticies, nopirka apdrošināšanas polisi. Savukārt citiem, kuri šo darbu veica jau gadiem ilgi, rezultāti bija daudz vājāki. Vadītājs nolēma pavērot Džonu darbībā. Jaunos kareivjus sapulcēja vienviet. Džons nostājās viņu priekšā un teica: „Puiši, es zinu, ka jūs nevēlaties klausīties ilgas un garlaicīgas runas, tādēļ vienas minūtes laikā informēšu jūs par apdrošināšanu. Tās būtība ir vienkārša: ja jums tās nav, bet tiekat nosūtīts kaujā, un jūs aizejat bojā – valdība nosūta jūsu ģimenei līdzjūtības vēstuli. Ja jums ir apdrošināšana, un jūs tiekat nosūtīts kaujā, bet aizejat bojā – valdība nosūta jūsu ģimenei 20 000 dolāru.” Šajā mirklī Džons ietur pauzi, pārlaiž pāri auditorijai acis un jautā:
– Kā jums šķiet, puiši, kuru šādā situācijā sūtīs kaujā vispirms?
***
– Divas viskija pudeles un cigarešu paciņu, lūdzu.
– Kā maksāsiet: skaidrā naudā vai ar karti?
– Ar veselību.
***
Personāldaļas vadītājs:
– Pirms es jūs pieņemu darbā mūsu firmā, es gribētu pavaicāt: vai jūs mēdzat melot, izvairīties, zagt, kavēt?
– Nē. Bet, ja šīs īpašības ir nepieciešamas, es varu tās ātri apgūt.
***
– Kā hakeri uzlauž bankomātus?
– Ļoti vienkārši! Viņa paņem āmuru un klēpjdatoru. Ar āmuru sadauza bankomātu, paņem naudu un aizbēg.
– Kamdēļ tad vajadzīgs klēpjdators?
– Kas tas par hakeri, ja viņam nav klēpjdatora?!
***
– Kādu ēdienu jūs ieteiktu pasūtīt kopā ar šo vīnu?
– Tam ideāli piemērots būtu cepts belašs, kas pirkts autoostā.