Labsirdīgajiem labā sabiedrībā ir jābūt kā paraugam, bet ļaunajiem – kā pamācībai.
Luijs Bonalds, franču filozofs (XVIII-XIX gs.)

Nelikumība ir neiespējama valstī, kurā pastāv likumi, kurus ievēro visi – gan valsts prezidents, gan atkritumu apsaimniekotājs.
Eduards Sevruss, krievu rakstnieks (mūsu laikabiedrs)

Es cienu cilvēku, kas spēj pasmaidīt nelaimē, smelt spēkus nelaimē un rast drosmes avotu pārdomās.
Tomass Peins,angļu - amerikāņu rakstnieks (XVIII-XIX gs.)

Ja tavs darbs runā pats par sevi, nepārtrauc to.
Georgs Kaizers, vācu dramaturgs (XIX-XX gs.)

Izglītība – vienīgais dievišķais un nemirstīgais mūsos; labākais cilvēkā ir saprāts un valoda.
Plūtarhs, sengrieķu rakstnieks un filozofs (I-II gs.)

Demagogs spekulē ar tautas nelaimēm un, lai uzvarētu, sola apmierināt visas vajadzības, skaidri apzinoties, ka nespēj pildīt solījumus. Ar līdzīgiem meliem var gūt īslaicīgus panākumus, bet pēc tiem vienmēr ir smaga pamošanās, kas izraisa reakciju; bet, ja demagogs tomēr cenšas noturēties pie varas, iestājas diktatūra.
Andrē Moruā, franču rakstnieks (XIX-XX gs.)

No simts protošiem lasīt ir tikai viens cilvēks, kurš spēj domāt.
Džons Raskins, angļu rakstnieks (XIX gs.)

Demokrātija nav anturāža. Demokrātija vai nu ir, vai tās nav. Ja tā ir, tad tautas pilnvarotie pārstāvji piedalās lielu lēmumu pieņemšanā. Ja tās nav, lēmumus pieņem šaurs personu loks.
Dmitrijs Volkogonovs, padomju vēsturnieks (XX gs.)

Par tautas gribu mēdz runāt tie, kuri ir tautas pavēlnieki.
Karels Čapeks, čehu rakstnieks (XIX-XX gs.)

Nabadzīgs cilvēks, kam nav nekā, ar ko viņš varētu lepoties, ķeras pie vienīgā iespējamā un lepojas ar nāciju, kurai viņš pieder.
Artūrs Šopenhauers, vācu filozofs (XVIII-XIX gs.)

Mēs labprāt uzklausām tos, kuri mums stāsta par mūsu tiesībām, bet mēs nevēlamies, lai mums atgādinātu par mūsu pienākumiem.
Edmunds Bērks, angļu-īru parlamentārietis (XVIII gs.)

Mūsu pozitīvās pārmaiņas ir tik straujas, ka nekas pozitīvs nepaspēj iedzīvoties.
Henriks Jagodzinskis, poļu satīriķis (mūsu laikabiedrs)

Likumi tiek rakstīti parastiem cilvēkiem, tāpēc to pamatā jābūt vienkāršiem veselā saprāta noteikumiem.
Tomass Džefersons, ASV prezidents (XVIII-XIX gs.)

Nekas tā nenovājina un nesagrauj cilvēka organismu kā ilgstoša fiziska bezdarbība.
Aristotelis, sengrieķu filozofs (IV gs. p.m.ē.)

Augstie mērķi, kaut arī neizpildāmi, ir vērtīgāki par zemajiem mērķiem, kaut arī sasniegtiem.
Johans Gēte, vācu rakstnieks un filozofs (XVIII-XIX gs.)

Uz jautājumu, kāda zinātne ir visnepieciešamākā, Antisfēns atbildēja: “Zinātne aizmirst nevajadzīgo.”
Diogēns Laertskis, sengrieķu vēsturnieks (II-III gs.)

Visticamākā pazīme nepildītam solījumam – vieglums, ar kādu tas tiek dots.
Aksels Oksenšerns, Zviedrijas kanclers (XVI-XVII gs.)