Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā

Pēdējā laikā visai daudz runāts par Daugavas kreisā krasta attīstību tā dēvētās zināšanu jūdzes attīstības kontekstā. Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, nākamo 10 gadu laikā Pārdaugavu plānots attīstīt kā zinātnes un inovāciju centru. Tomēr, pārstāvot starptautisku nekustamā īpašuma attīstītāju, varu apgalvot, ka Daugavas kreisajam krastam ir viens no lielākajiem potenciāliem Baltijas mērogā arī dzīvojamo platību attīstības jomā. Savi mājasdarbi šī mērķa sasniegšanai tuvākajos gados jāpaveic ne tikai attīstītājiem, bet arī Rīgas pilsētai.

Dzīvojamā fonda novecošana ir liels izaicinājums - vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem tapuši Padomju laikā, vēl 45% uzbūvēti līdz 1941.gadam, liecina LR Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija. Turklāt Latvijā pēdējo 5 līdz 6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs. Pieprasījums pēc jaunām dzīvojamām platībām Rīgā un īpaši Pārdaugavā nākotnē tikai augs - iedzīvotājiem visās Baltijas valstīs, arī Latvijā joprojām ir liela vajadzība pēc kvalitatīvas dzīves vietas un vides. Latvijas tirgū ir ļoti liels skaits potenciālo nekustamā īpašuma pircēju. Turklāt šo tirgu pilnīgi noteikti nevirza investori, bet cilvēki, kuri pērk mājokļus savām vajadzībām.

Un, lai gan šobrīd varam novērot, ka cilvēki plūst ārā no Rīgas centra uz dzīvojamiem rajoniem piepilsētā, tendences attīstītajās Eiropas pilsētās jau kādu laiku liecina par pretēju kustības virzienu – atgriešanos uz dzīvi pilsētas centrā. Ērta savienojamība ar visiem dzīvei nepieciešamajiem punktiem – no darbavietas un skolas bērniem līdz pārtikas veikalam, izklaides un atpūtas iespējām - ilgtermiņā uzvar vēlmi pēc šķietami klusākas un zaļākas vides. Jaunākās paaudzes dzīvojamie kvartāli pilsētas vidē kā vienu no prioritātēm izvirza tieši zaļo vidi ārpus dzīvojamās telpas un ēkas savienojamību ar dabu, tāpēc paradoksālā kārtā pilsētas centrā iespējama daudz zaļāka un mierīgāka dzīve nekā piepilsētā.

Tuvā Pārdaugava, tostarp Klīversala, atrašanās vietas ziņā ir īsta pērle. Tā, piemēram, attīstot Klīversalas dzīvojamo kvartālu esam devuši jaunu dzīvību iepriekš slēgtai, industriālai teritorijai, kam ir absolūti unikālas īpašības, pat ja raugāmies Eiropas mērogā, – tā ir tieši ūdens malā un cieši piekļauta pilsētas centram, kā arī teicami novietota attiecībā pret infrastruktūras mezgliem, piemēram, lidostas sasniedzamību, kas kļūst par arvien svarīgāku aspektu mūsdienās. Šajā vietā jau šobrīd realizēto River Breeze Residence un Kuģu 26 projektus ar laiku papildinās jauni dzīvojamie nami, kuru kopējā platība sasniegs ap 100 000 kvadrātmetru, un kas būs atbilstoši apmēram 500 dzīvokļiem.

Redzam, ka jaunas ģimenes arvien vairāk izvēlēsies dzīvot pilsētas centrā, nevis no kaut kā atsakoties, bet apvienojot to ar stilu, ērtībām, kā arī klusu, zaļu vidi. Turklāt veiksmīgāk klāsies tiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, kuri strādās nevis pie atsevišķu namu, bet kvartālu attīstības. Tā, lai izvēloties sev tīkamu atrašanās vietu pilsētas mērogā, jauniem cilvēkiem būtu iespēja augt viena kvartāla ietvaros. Piemēram, jauns pāris sāks ar to, ka iegādāsies kompaktu loftu, bet, ģimenei paplašinoties, turpat iegādāsies plašāku dzīvokli, vēloties saglabāt ierasto atrašanās vietu un dzīves kvalitāti.

Ja atgriežamies pie Daugavas kreisā krasta, tad lielākais izaicinājums pilsētai ir atsevišķo “dzīvojamo saliņu” vai objektu savstarpējā savienojamība – tā, lai veidotu vienotu rajonu, ko ērti apdzīvot ne tikai izmantojot auto, bet arī kā kājāmgājējam, elektroskūtera vadītājam vai riteņbraucējam. Šobrīd redzam nozīmīgas pūles un investīciju apjomu, kas tiek veltīts pievilcīgas dzīvojamās, akadēmiskās un biznesa vides radīšanai, tāpēc pilsētas pienākums būtu nodrošināt šo atsevišķo, tiešām izcilo fragmentu savienojamību. Šobrīd lielāko Daugavas kreisā krasta kustību veido auto, tāpēc veselīgai rajona attīstībai to kritiski svarīgi papildināt ar pilnvērtīgām cita veida kustības iespējām.