Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas uzkrāšana, šim mērķim ik mēnesi varētu novirzīt līdz 200 eiro. Vēl 18% būtu gatavi atlikt no 200 līdz 300 eiro. Lai ātrāk pietuvotos sava mājokļa iegādei, iedzīvotāji visbiežāk būtu gatavi samazināt tēriņus hobijiem un izklaidei, uz laiku atteikties no ceļojumiem vai izmantot jau esošos aktīvus.

Aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā trešdaļa (37%) potenciālo mājokļa pircēju pirmajai iemaksai būtu gatavi novirzīt līdz 10 000 eiro, bet gandrīz piektā daļa apsvērtu pirmo iemaksu līdz 20 000 eiro.

Lai uzkrātu nepieciešamo summu, 35% iedzīvotāju būtu gatavi ik mēnesi atlikt līdz 200 eiro. Vēl 18% šim mērķim varētu novirzīt no 200 līdz 300 eiro, 10% – no 300 līdz 400 eiro, bet 9% – no 400 līdz 500 eiro mēnesī. Vairāk nekā 500 eiro mēnesī pirmajai iemaksai varētu atvēlēt 8% aptaujāto. Savukārt 20% norāda, ka viņiem pašlaik nav iespēju veidot uzkrājumu pirmajai iemaksai.

Iespējas sakrāt pirmajai iemaksai atšķiras dažādās iedzīvotāju grupās. Piemēram, vīrieši biežāk nekā sievietes norāda, ka uzkrājumam var atvēlēt lielākas summas. Bet kopumā iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem biežāk nekā citi ir gatavi pirmajai iemaksai atvēlēt lielākas summas un retāk saskaras ar situāciju, kad uzkrājumu veidot nav iespējams vispār. Savukārt vēlāk dzīvē, pieaugot dažādiem ikdienas izdevumiem un finanšu saistībām, atrast līdzekļus pirmajai iemaksai nereti kļūst sarežģītāk.

“Pirmās iemaksas uzkrāšana ir neizbēgams posms ceļā uz sava mājokļa iegādi, taču to nevajadzētu uztvert kā nepārvaramu šķērsli. Aptaujas dati rāda, ka daudzi iedzīvotāji ir gatavi mērķtiecīgi pārskatīt savus ikdienas tēriņus, lai tuvotos mājokļa iegādei, taču vienlaikus ir svarīgi saglabāt veselīgu līdzsvaru starp uzkrāšanu un ikdienas dzīves kvalitāti. Daļai mājsaimniecību būtisku atbalstu sniedz arī ALTUM garantiju programma, kas ļauj samazināt nepieciešamo pirmās iemaksas apmēru. Tā ir nozīmīga gan jaunajiem speciālistiem, kuri iegādājas savu pirmo mājokli, gan ģimenēm ar bērniem, kurām nepieciešams plašāks mājoklis vai kuras plāno dzīvesvietas maiņu. Mājokļa iegāde ir ilgtermiņa lēmums, tāpēc jādomā ne tikai par pirmo iemaksu, bet arī par finansiālu drošības rezervi pēc darījuma,” norāda SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.

Jaunieši sava mājokļa labā biežāk gatavi atteikties no ierastiem tēriņiem

Lai uzkrātu pirmajai iemaksai nepieciešamo summu, iedzīvotāji visbiežāk būtu gatavi pārskatīt savus ikdienas paradumus – gandrīz trešdaļa jeb 30% samazinātu tēriņus hobijiem, izklaidei, apģērbam un citām lietām. Katrs ceturtais būtu gatavs uz laiku atteikties no ceļojumiem, savukārt 28% apsvērtu iespēju pārdot sev piederošu nekustamo īpašumu. 15% pirmajai iemaksai izmantotu ieguldījumus vai pensiju uzkrājumus, bet 13% nepieciešamības gadījumā lūgtu palīdzību ģimenei vai radiniekiem.

Jaunākie iedzīvotāji daudz biežāk ir gatavi samazināt ikdienas tēriņus un atteikties no daļas ierasto izdevumu. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 46% būtu gatavi samazināt ikdienas patēriņu, bet 39% uz laiku atteiktos no ceļojumiem. Savukārt vecākajās vecuma grupās biežāk tiek apsvērta jau esoša īpašuma izmantošana vai pārdošana.

Lai gan pirmās iemaksas uzkrāšana prasa laiku un plānošanu, interese par mājokļa iegādi Latvijā saglabājas augsta. Jau iepriekš ziņots, ka gandrīz katrs sestais iedzīvotājs tuvāko trīs gadu laikā plāno mainīt mājokli, bet vēl gandrīz piektdaļa šādu iespēju apsver. Galvenais iemesls mājokļa maiņai ir vēlme pēc plašākas un ērtākas dzīves telpas. Domājot par nākamo mājokli, iedzīvotāji visbiežāk dotu priekšroku privātmājai – 20% izvēlētos būvēt savu māju, bet vēl 19% izvēlētos jau gatavu privātmāju. Aptuveni ceturtā daļa respondentu priekšroku dotu dzīvoklim jaunā projektā, savukārt 19% norāda, ka esošo mājokli mainīt nevēlētos.