Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču izmantot Satversmes 72. pantā paredzētās tiesības un apturēt Saeimas pieņemtā Imigrācijas likuma publicēšanu. Asociācijas ieskatā likuma otrreizējā caurlūkošana nav devusi pārliecinošu atbildi uz vienu no būtiskākajiem jautājumiem. Kā tieši ir novērsti valsts drošības riski, ja iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā tiek izslēgta, bet iespēja to saņemt pret ieguldījumu alternatīvo ieguldījumu fondā tiek saglabāta.

LANĪDA uzsver, ka jautājums nav par drošības prasību mazināšanu. Tieši pretēji. Ja līdzšinējās sistēmas ierobežošana tiek pamatota ar Latvijas valsts drošības, sankciju apiešanas, līdzekļu izcelsmes vai personu faktisko saišu riskiem, investīcijas juridiskās formas maiņa pati par sevi šos riskus nenovērš.

Valsts prezidents, 2026. gada 19. jūnijā nododot Imigrācijas likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, pats pievērsa uzmanību jaunajam fonda mehānismam. Prezidenta paziņojumā norādīts, ka tas paredz vismaz 150 000 eiro investīciju uz ne mazāk kā pieciem gadiem, kā arī 10 000 eiro maksājumu valsts budžetā. Prezidents vienlaikus aicināja likumdevēju pārliecināties par jaunā regulējuma pilnīgumu un pietiekamību, tostarp attiecībā uz investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un investīciju izmantošanas mērķiem.

LANĪDA ieskatā jautājums, uz kuru pēc likuma otrreizējās caurlūkošanas joprojām nav saņemta pietiekami skaidra atbilde, ir: “Ja risks ir cilvēks un viņa nauda, kā to atrisina ieguldījums fondā?” Ja potenciālais risks ir saistīts ar personas pašreizējo vai iepriekšējo pilsonību, dubultpilsonību, faktiskajām saitēm ar Krieviju, Baltkrieviju vai citām riska valstīm, sankciju apiešanas iespējām vai neskaidru līdzekļu izcelsmi, šis risks nepazūd brīdī, kad persona naudu iegulda fondā, nevis nekustamajā īpašumā.

Arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā, atsaucoties uz Valsts drošības dienesta informāciju, uzmanība pievērsta dubultpilsonības problemātikai. Ziņojumā norādīts, ka pēc ierobežojumu noteikšanas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem daļa Krievijas pilsoņu turpina saņemt uzturēšanās atļaujas, izmantojot citas valsts pilsonību, un komisija rosinājusi regulējumā ņemt vērā arī dubultpilsonību ar Krieviju vai Baltkrieviju.

“Mēs neprasām vājināt Latvijas drošības prasības – mēs prasām tieši pretējo. Ja cilvēks rada risku Latvijas drošībai, viņš nekļūst drošāks tāpēc, ka naudu iegulda fondā, nevis nekustamajā īpašumā. Ja problēma ir cilvēks, viņa faktiskās saites, dubultpilsonība vai naudas izcelsme, tad jāpārbauda cilvēks un nauda. Investīcijas formas nomaiņa šo risku neatrisina,” uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Valsts prezidents piedāvāja Saeimai izvērtēt citu risinājumu

LANĪDA īpaši vērš uzmanību uz to, ka Valsts prezidents savā 19. jūnija vēstulē ne tikai norādīja uz jautājumiem saistībā ar jauno fonda mehānismu, bet arī aicināja Saeimu atkārtoti izvērtēt iespēju noteikt stingri regulētus gadījumus, kuros NATO, OECD un Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī, iespējams, Ministru kabineta noteiktu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņi varētu pretendēt uz TUA, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Prezidents norādīja arī uz iespēju noteikt teritorijas, īpašuma vērtību un citus kritērijus. LANĪDA ieskatā tas rada pamatotu jautājumu, kādēļ likumdevējs nav izmantojis iespēju radīt stingrāku, ģeopolitiski mērķētu un riskos balstītu sistēmu, bet vienlaikus saglabājis investīciju TUA iespēju caur fonda mehānismu?

“Valsts prezidents Saeimai deva iespēju šīs pretrunas novērst. Viņš īpaši norādīja gan uz fondā ieguldīto līdzekļu izcelsmes pārbaudi, gan aicināja izvērtēt stingri regulētu risinājumu NATO, OECD, EEZ un citu Latvijai draudzīgu valstu investoriem. Tādēļ sabiedrībai ir tiesības jautāt, kas pēc otrreizējās caurlūkošanas drošības ziņā faktiski ir atrisināts?” norāda Aigars Šmits.

Pieņemtais regulējums rada arī jautājumu par valsts investīciju politikas konsekvenci. Ja ārvalstniekam tiek saglabāta iespēja pretendēt uz uzturēšanās tiesībām, veicot vismaz 150 000 eiro ieguldījumu fonda mehānismā, bet tiek izslēgta iespēja to darīt pret lielāku tiešu investīciju Latvijas nekustamajā īpašumā, valstij būtu sabiedrībai jāpamato, kādēļ viens investīciju instruments tiek uzskatīts par pieņemamāku par otru.

LANĪDA aicina publiskot vai sagatavot abu modeļu salīdzinošu izvērtējumu, analizējot ne tikai drošības un NILLTPFN riskus, bet arī fiskālo pienesumu, investīciju palikšanu Latvijas ekonomikā, ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību. Nekustamā īpašuma investīciju ekonomiskā ietekme nebeidzas ar pirkuma darījumu. Tā rada pieprasījumu pēc būvniecības un renovācijas, apsaimniekošanas, apdrošināšanas, juridiskajiem, finanšu un citiem pakalpojumiem, kā arī nodokļu un nodevu ieņēmumus.

Turklāt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas publiskotajos datos norādīts, ka NĪ ieguldījumu apjoms TUA programmas ietvaros pieauga no 7,5 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 15,5 miljoniem 2024. gadā un 21,5 miljoniem eiro 2025. gadā. Komisija vienlaikus programmu kopumā vērtēja kritiski, norādot arī uz tās drošības, NILLTPFN un administratīvajiem riskiem.

LANĪDA uzsver, ka asociācijas priekšlikums nav atjaunot līdzšinējo sistēmu bez papildu ierobežojumiem. Asociācija rosina izvērtēt būtiski stingrāku modeli, kas varētu būt pieejams tikai NATO, OECD, EEZ un Ministru kabineta noteiktu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņiem. Tam būtu jāparedz pastiprināta pašreizējās un iepriekšējās pilsonības, dubultpilsonības, faktisko saišu ar riska valstīm, līdzekļu izcelsmes, sankciju un faktiskā labuma guvēja pārbaude, kā arī kompetento drošības iestāžu izvērtējums.

“LANĪDA nostāja ir skaidra – vispirms drošība. Taču drošības prasībām jābūt vienādi stingrām neatkarīgi no tā, kur cilvēks iegulda naudu. Mēs nevaram vienā gadījumā teikt, ka risks ir pārāk liels, bet otrā – ka tas kļūst pieņemams tikai tāpēc, ka mainījies investīciju instruments,” uzsver Aigars Šmits.

Ņemot vērā neatbildētos jautājumus, LANĪDA vērsusies pie Valsts prezidenta ar aicinājumu izmantot Latvijas Republikas Satversmes 72. pantā paredzētās tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Satversmes 72. pants paredz Valsts prezidentam šādas tiesības, savukārt, ja likuma publicēšanas apturēšanu pieprasa vismaz viena trešdaļa Saeimas locekļu, Prezidentam tā publicēšana ir jāaptur. Šīs tiesības izmantojamas desmit dienu laikā no likuma pieņemšanas Saeimā.

LANĪDA uzskata, ka likuma publicēšanas apturēšanas laiks būtu izmantojams, lai sniegtu sabiedrībai un nozarei skaidras atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem:

Kā tieši jaunais regulējums novērš drošības riskus, ja investīciju TUA iespēja fondā tiek saglabāta?

• Kādēļ nav īstenots Valsts prezidenta rosinātais risinājums attiecībā uz NATO, OECD, EEZ un citu Latvijai draudzīgu valstu investoriem?
• Kāds objektīvs drošības un ekonomiskais izvērtējums pamato atšķirīgo attieksmi pret abiem investīciju veidiem?

Drošības risku nevar novērst, vienkārši mainot vietu, kurā tiek ieguldīta nauda. Ja risks ir persona un kapitāla izcelsme, tad tieši tie arī ir jāpārbauda.