No 30. jūlija dzīvojamo māju konstrukciju, iekārtu un inženiertīklu regulārajām vizuālajām apskatēm noteikts vienots biežums – reizi gadā. Līdz šim atsevišķām mājas daļām un sistēmām apskate bija jāveic reizi gadā, citām – divreiz gadā. “Civinity” norāda, ka grozījumi nemaina pārvaldnieka pienākumu uzraudzīt mājas tehnisko stāvokli un rīkoties, ja konstatēti bojājumi. 

Saskaņā ar LV portāla skaidrojumu precīzu iespējamo finansiālo ietaupījumu noteikt nevar. Vienas vizuālās apskates izmaksas orientējoši ir 20–60 eiro, taču šajā summā var būt iekļauta arī tehniskā apkope vai neliels remonts. Tādēļ šo diapazonu nevar tieši pārrēķināt ietaupījumā uz vienu dzīvokli. Ietekme uz konkrētās mājas budžetu būs atkarīga no pārvaldīšanas līguma un izmaksu uzskaites kārtības. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 attiecas uz ikgadējo vizuālo apskati, kuras laikā tiek novērtēts ēkas redzamais tehniskais stāvoklis. Tie neattiecas uz periodisko tehnisko apsekošanu, kas ir daudz padziļinātāka ēkas tehniskā izvērtēšana un tiek veikta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem. Pārvaldniekam arī turpmāk jānodrošina papildu vizuālā apskate pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem, citām dabas stihijām un avārijas situācijām, kas var radīt ēkas, tās iekārtu vai inženiertīklu bojājumus vai apdraudējumu.

Izmaiņas rosināja Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa, pamatojot tās ar kopējo slogu, ko radīja dažādu ēkas elementu, iekārtu un inženiertīklu apskašu organizēšana atšķirīgos intervālos. Ekonomikas ministrija skaidro, ka vizuālajā apskatē iespējams konstatēt redzamus bojājumus, bet atkārtota apskate neatrisina jau zināmu remonta vajadzību. “Daudzi bojājumi sākas ar ūdens iekļūšanu – aizsērējušu notekcauruli, plaisu paneļu šuvē vai mitrumu bēniņu siltinājumā. Ziemā ūdens sasalst, plaisas paplašinās, un sākotnēji neliels defekts var radīt nesošo konstrukciju bojājumus. Tad remonta apjoms un izmaksas pieaug ļoti ātri,” skaidro Tadas Matjošaitis, “Civinity” valdes loceklis.

Par plaisām konstrukcijās, ūdens noplūdēm, mitruma pazīmēm, vētras radītiem bojājumiem vai citiem redzamiem defektiem nekavējoties jāinformē pārvaldnieks. Ziņojumā vēlams norādīt bojājuma atrašanās vietu un, ja iespējams, pievienot fotogrāfiju. Pārvaldnieks izvērtē, vai vajadzīga papildu vizuālā apskate, tehniskā apsekošana vai remontdarbi, un nepieciešamības gadījumā sagatavo priekšlikumu dzīvokļu īpašnieku kopībai. Dzīvokļu īpašnieki var lūgt pārvaldniekam vizuālo apskašu aktus, informāciju par konstatētajiem defektiem, to novēršanas termiņiem un plānotajiem remontdarbiem. Ja mājai veikta tehniskā apsekošana, tās atzinuma pieejamību var pārbaudīt Būvniecības informācijas sistēmā. Reizi gadā noteiktais intervāls nav iemesls gaidīt, ja bojājums jau ir zināms. Ja parādās jauni defekti vai esošie bojājumi pasliktinās, pārvaldniekam situācija jāizvērtē uzreiz. Dzīvokļu īpašnieku kopībai savlaicīgi jālemj par remontdarbiem, kuriem vajadzīgs tās lēmums.

Informāciju sagatavoja Linda Eltermane, “Civinity” mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja.