Gada laikā Rīgā vidējā dzīvokļu īres maksa pieaugusi vien par 5-6%, kamēr pārdošanas cenas kāpušas aptuveni divreiz straujāk. Šobrīd teju katrs piektais iedzīvotājs mitinās īrētā mājoklī, savukārt citviet Eiropā šis īpatsvars pārsniedz 50%, lēš nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti, norādot – Latvijā īres cenas būtiski ietekmē potenciālo īrnieku maksātspējas griesti.

Ja agrāk jautājums “īrēt vai pirkt?” bija izvēle praksē starp divām līdzvērtīgām alternatīvām, salīdzinot hipotekārā kredīta maksājumu un ikmēneša īres maksu, tagad iedzīvotāji sliecas par labu mājokļa iegādei ar domu drīzāk izīrēt citam, nevis īrēt pašam. Kāpēc īres cenas aug gausāk un vai toni tirgū patiesībā nosaka īrnieku vēlmes, analizēts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par jūniju:

• 49 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (48 – maijā; 48 – aprīlī; 50 – martā; 47- februārī; 48 – janvārī; 47 – decembrī; 47 – novembrī);
• 18% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (19% - maijā; 20% - aprīlī; 18% - martā; 20% - februārī; 20% – janvārī; 19% – decembrī; 19% – novembrī);
• 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (21% - maijā; 21% - aprīlī; 20% - martā; 17% - februārī; 17% - janvārī; 15% – decembrī; 15% – novembrī);
• 1% pircēju piedāvāja augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (1% - maijā; 1% - aprīlī; 1% - martā; 2% - februārī; 2% - janvārī; 1% – decembrī; 1% – novembrī);
• 6% darījumu** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs pirmreizējā tirgū (7% - aprīlī; 14% - martā; 10% – februārī; 8% – janvārī; 7% – decembrī; 8% – novembrī).

Kopumā jūnijā iegādei Rīgā bija pieejami 3530 dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā 64% veidoja mājokļu piedāvājums jaunbūvēs. Rīgas jauno projektu pirmreizējā tirgū vidējās cenas darījumos, salīdzinot ar maiju, saglabājās nemainīgas. Iekštelpu platības kvadrātmetrs Rīgas centra jaunbūvēs vidēji maksāja 3800 EUR, apkaimēs 2650 EUR, bet centrā renovētajās pirmskara ēkās sasniedza 3100 EUR. Gada laikā mājokļu cenu pieaugums mērāms 10-14% robežās.

Jauno projektu otrreizējā tirgū dzīvokļu vidējās cenas darījumos centra rajonā pārsniedza 3300 EUR/m² (+10%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu), bet apkaimēs 2330 EUR/m² (+14%). Bez izmaiņām jūnijā saglabājies arī sērijveida mājokļu tirgus, kur vidējā cena par dzīvokli Rīgas apkaimēs svārstās ap 1180 EUR/m², bet centrā - 1560 EUR/m². Arī šiem mājokļiem cenu kāpums ir virs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vasaras pirmajā mēnesī sludinājumu portālos savu nākamo īrnieku gaidīja 2640 dzīvokļi. No tiem vien 35% bija mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs – vairums jeb 1718 īres dzīvokļu bija pieejami jaunajos projektos un renovētajos namos dažādās galvaspilsētās lokācijās. “Latio” dati liecina, ka īres maksu pieaugums Rīgā saglabājas mērens, tomēr atšķirības ir ievērojamas, salīdzinot apkaimes. Piemēram, vienistabas dzīvokļa īres maksa jaunajā projektā 2026. gada pirmajā pusgadā Rīgas centrā sasniedza aptuveni 540 EUR mēnesī, Imantā – 500 EUR, bet Āgenskalnā – 460 EUR. Divu istabu dzīvokļiem jaunajos projektos īres maksa centrā ir ap 760 EUR/ mēn., Āgenskalnā 720 EUR, bet Teikā – 610 EUR.

Tomēr kopējā aina rāda – īres maksas nespēj sekot līdzi mājokļu pārdošanas cenu pieaugumam. Balstoties uz Eurostat datiem, no 2010. līdz 2024. gadam mājokļu cenas ES pieauga par 53%, kamēr īres maksas – par 24%. 

“Īres tirgus ir ļoti jutīgs – varētu teikt, ka tas ir tiešs maksātspējas spogulis. Īpašnieks var vēlēties par dzīvokli saņemt 700 vai 800 EUR mēnesī, taču, ja konkrētajā segmentā īrnieks šo summu nav gatavs maksāt, darījums vienkārši nenotiks. Sludinājumos redzam, ka īrniekiem Rīgā ir pietiekami plašas izvēles iespējas, lai salīdzinātu cenu, kvalitāti, lokāciju un komunālo maksājumu apmēru. Tāpēc īres cenu kāpumam daudz ātrāk parādās griesti nekā pārdošanas tirgū,” skaidro “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva. Viņa uzsver – vien retajam īpašniekam ir izdevīgi “turēt” tukšu dzīvokli un gaidīt īsto īrnieku par sākotnēji vēlamo īres maksu; lielākā daļa ir spiesti reaģēt uz tirgus prasībām. Izņēmumi gan ir nemainīgi pieprasītās apkaimes abos Daugavas krastos – Teika un Āgenskalns, kur īres maksas nereti konkurē ar centra cenām. Aizvien biežāk īrnieki apsver arī Grīziņkalna un Avotu apkaimes, kā rezultātā īres maksas šajās lokācijās lēnām pieaug.

Kamēr Rietumeiropas valstīs liela daļa iedzīvotāju lemj par labu īrei, Latvijā dzīvošana īrētā mājoklī nav dominējošais modelis. Tikai aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dzīvo īrētā mājoklī, kamēr, piemēram, Vācijā īrnieki veido vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Eurostat jaunākie dati rāda, ka 2025. gadā Vācija bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur īrēšana bija izplatītāka par dzīvošanu savā īpašumā. 

“Latio” ekspertu ieskatā Latvijā mājokļa iegāde joprojām cieši saistīta ne vien ar finanšu aprēķinu, bet arī ar drošības sajūtu. Īpašums tiek uztverts kā ilgtermiņa stabilitātes garants un aktīvs, ko iespējams saglabāt vecumdienām vai nodot nākamajām paaudzēm. Ja cilvēkam ir pietiekami ienākumi, pirmā iemaksa un iespēja saņemt finansējumu, drīzāk viņš izvēlēsies iegādāties īpašumu. Turpretī īre kļūst par risinājumu dzīves posmā, kad pirkums vēl nav iespējams, piemēram, studiju laikā, karjeras sākumā, pēc pārcelšanās uz citu pilsētu vai situācijā, kad svarīga ir mobilitāte. “Nav vienas pareizās formulas, pēc kuras mēs varētu pateikt, ka pirkt vienmēr ir gudri, bet īrēt nozīmē izmest naudu vējā – vai otrādi. Ir jāvērtē individuāli dzīves posms, plānotais uzturēšanās ilgums konkrētajā vietā, finanšu rezerves, riska tolerance un arī paša cilvēka disciplīna. Vienlaikus mājokļu tirgus dalībnieku uzvedība ļoti skaidri parāda – īpašums mums joprojām ir emocionāls un finansiāls drošības spilvens. Cilvēki daudz biežāk baidās no tā, ka vecumdienās nebūs sava mājokļa, nekā no tā, ka būs kļūdījušies, nopērkot tādu mājokli, kuru ir grūtāk izīrēt”, rezumē Ksenija Ijevleva.