Neraugoties uz ārējiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, Latvijas nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir visai stabils: pircēju aktivitāte 2026. gada pirmajā pusgadā gan galvaspilsētā, gan reģionos maz atšķiras no attiecīgā perioda pērn. Tajā pašā laikā ir nedaudz pieaudzis to darījumu skaits, kuriem tiek piesaistīti hipotekārie aizdevumi.

Visaktīvākais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir galvaspilsētā — laikā no 2026. gada janvārim līdz jūnija beigām savus īpašniekus Rīgā ir nomainījuši 7466 nekustamie īpašumi. Tas ir par 3,1 % mazāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā, bet par 11,3 % vairāk nekā 2024. gadā. Taisnības labad jāatzīmē, ka pagājušā gada rādītāji ir pēdējos desmit gados augstākie, un tādēļ pašreizējie skaitļi izskatās visnotaļ solīdi.

Galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgus stabilitāti lielā mērā nodrošina banku kreditēšanas pieejamība: 2026. gada pirmajā pusgadā Zemesgrāmatā reģistrēti 5233 jauni hipotēkas nostiprināšanas lūgumi, kas ir par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot darījumu un jauno hipotekāro līgumu skaitu, izrādās, ka 70,1% darījumu Latvijas galvaspilsētā šogad ir notikuši, piesaistot kredītus. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā.

Neliels pircēju aktivitātes kāpums šogad ir fiksēts Rīgas rajonā: 3884 nekustamā īpašuma darījumi šā gada pirmajā pusgadā pret 3718 darījumiem gadu iepriekš (+4,5 %). Galvaspilsētas apkaimē ir pieaugusi arī hipotekārās kreditēšanas aktivitāte — no 2419 hipotēkas līgumu nostiprinājumiem 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 2518 šī gada pirmajos sešos mēnešos. Tādējādi kredītlīdzekļi ir piesaistīti 64,8 % Rīgas rajonā noslēgto darījumu.

Īpašu uzmanību Rīgas rajona statistikā žurnāls Kvadrātmetrs un portāls varianti.lv tradicionāli velta Jūrmalai — vienai no nedaudzajām Latvijas apdzīvotām vietām, kur pēdējos gados ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Līdzīga tendence vērojama arī darījumos. Ja 2024. gada pirmajā pusgadā valsts galvenajā kūrortā tika noslēgti 603 nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumi, tad 2025. gadā — 705, bet šogad — 722. Jauno hipotēku nostiprināšanas līgumu īpatsvars attiecībā pret pirkuma darījumiem Jūrmalā sasniedz 42 %.

Latvijas reģionos darījumu statistika kopumā uzrāda pozitīvu dinamiku, kas ļauj runāt par tirgus stabilitāti. Negatīvs rādītājs ir fiksēts tikai Kurzemes reģionā: 2026. gada pirmajā pusgadā īpašniekus ir nomainījuši 2751 nekustamais īpašums, kas ir par 3,9 % mazāk nekā gadu iepriekš, bet vairāk nekā 2024. gada pirmajā pusgadā. Hipotekāros aizdevumus šogad pircēji piesaistīja 1577 darījumos, kas ir par 16 % vairāk nekā gadu iepriekš. Darījumu, kuros ir piesaistīts bankas kredīts, īpatsvars reģionā ir pieaudzis līdz 57,3 %.

Stabila situācija ir vērojama Vidzemē: 2492 pirkšanas un pārdošanas līgumi šogad pret 2418 iepriekšējā gadā (+3,1 %). Jaunu hipotēkas nostiprinājumu skaits šajā laikā ir pieaudzis par 16,8 % no 1318 pagājušajā gadā līdz 1539 šā gada pirmajā pusgadā. To darījumu daļa, kuros piesaistīts kredīts, ir 61,7 %.

Aktīvāks nekā pagājušajā gadā ir bijis Zemgales nekustamo īpašumu tirgus: pusgada laikā šeit ir pārdoti 3805 nekustamie īpašumi (gadu iepriekš attiecīgajā laika periodā — 3572; +6,5 %). Pozitīvi rezultāti vērojami arī hipotekārās kreditēšanas segmentā: 2343 nostiprinājumi 2026. gada pirmajā pusgadā, kas ir par 26,2 % vairāk nekā gadu iepriekš (1857). Darījumu, kas kārtoti, piesaistot hipotekāros aizdevumus, daļa ir pieaugusi līdz 61,6 %.

Latgalē saskaņā ar Rēzeknes rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas datiem ir reģistrēti 3376 pirkšanas un pārdošanas līgumi, kas ir par 8,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Jauno hipotēkas nostiprinājumu skaits ir pieaudzis par 12,8 % līdz 1145. Tas apstiprina tēzi, ka bankas joprojām ir viens no galvenajiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstības virzītājspēkiem. Vienlaikus Latgalē to darījumu daļa, kas tiek kārtoti, piesaistot kredītus, ir zemākā valstī — 33,9 %.