Tirgus signāli liecina par iespējamu cenu kāpumu
Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa skaidro: “Cenu pieaugums tuvākajos gados ir iespējams, taču tas būs atkarīgs no vairākiem būtiskiem priekšnoteikumiem, galvenokārt - ar kopējo ekonomisko vidi un iedzīvotāju pārliecību par nākotni. Šobrīd ģeopolitiskā situācija un Eiropas Centrālās bankas procentu likmju politika šo scenāriju ir padarījusi piesardzīgāku.”
Lai gan aktuālie CSP dati rāda, ka jauno projektu segmentā cenas īstermiņā ir samazinājušās par 2,1 %, tas nenozīmē faktisku cenu kritumu tirgū. Kā skaidro eksperts, kopējo cenu dinamiku nevērtē tikai pēc reģistrētajām cenām, jo jauno projektu segmentā būtiska nozīme ir statistikas specifikai. Proti, attīstītāji pārdošanu bieži uzsāk jau būvniecības sākumā, bet darījumi statistikā tiek reģistrēti tikai brīdī, kad projekti tiek nodoti ekspluatācijā. Tādēļ atsevišķu projektu pabeigšana konkrētā periodā var radīt īslaicīgas svārstības datos, lai gan faktiskās piedāvājuma cenas tirgū saglabājas stabilas vai pat augošas.
Viņš uzsver, ka kopumā jauno projektu segmentā cenas pēdējā gada laikā nav samazinājušās, bet drīzāk ir mēreni pieaugušas aptuveni 4 % līdz 5 % robežās. Attiecīgi, ja saglabāsies pieprasījums un ekonomiskā vide uzrādīs pozitīvus signālus, tuvāko divu gadu laikā jauno projektu cenu pieaugums varētu arī pārsniegt 10 % robežu.
Rīga joprojām pieejamākā Baltijas galvaspilsēta jauno mājokļu pircējiem
Salīdzinot ar kaimiņiem, Rīgā jauno projektu cenas joprojām ir būtiski zemākas. Proti, vidējā cena jaunajos projektos Rīgā ir aptuveni 2 500 eiro par kvadrātmetru, kamēr Viļņā tā sasniedz 3 500 līdz 3 800 eiro, bet Tallinā - 4 200 līdz 4 600 eiro līmeni.
“Rīgā mājokļu cenas joprojām ir aptuveni līdz 40 % zemākas nekā Viļņā un līdz 80 % zemākas nekā Tallinā. Šo atšķirību lielā mērā nosaka iedzīvotāju pirktspēja, demogrāfiskie faktori un ienākumu līmenis, kā arī tas, ka Rīgā joprojām ir saglabājies plašs padomju laika dzīvojamais fonds, kas kalpo kā alternatīva jaunajiem projektiem. Tomēr cenu līmeņu izlīdzināšanās starp Baltijas valstīm notiek pakāpeniski, nevis īstermiņā. Lai gan tirgū var parādīties atsevišķi investīciju darījumi, kopējo cenu līmeni galvenokārt nosaka vietējo iedzīvotāju pirktspēja un pieprasījums,” skaidro A. Zeiļa.
Līgumu skaits jaunajos projektos šogad dubultojies
Artis Zeiļa norāda, ka kopumā nekustamo īpašumu tirgū 2026. gada sākums iezīmē pozitīvas tendences gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā. Gada sākumā izziņots plašāks jauno projektu piedāvājums dažādos segmentos un apkaimēs, kas veicinājis arī hipotekāro kredītu darījumu pieaugumu. Piemēram, gada pirmajos mēnešos parakstīto līgumu skaits jaunajos projektos bija divkāršojies, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2025. gadā.
Viņš uzsver, ka lai gan procentu likmes joprojām var ietekmēt tirgus dinamiku, šobrīd situācija neatgādina 2022. gadu, kad tirgus attīstība uz laiku tika būtiski sabremzēta un daļa projektu tika iesaldēti.