Ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķins par desmitiem vai pat simtiem eiro lielāks – tāda ir šīs ziemas realitāte daudzās Latvijas ģimenēs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem* 2026. gada janvārī patēriņa cenu grupā “mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un citi kurināmie” cenas pieauga par 6 %, tostarp elektroenerģija sadārdzinājās par 8,6 %, bet siltumenerģija – par 4,1%. Tas liek uzdot jautājumu: vai ir iespējams mazināt atkarību no svārstīgām energoresursu cenām un no pasīva patērētāja kļūt par aktīvu enerģijas ražotāju, arī dzīvojot dzīvoklī?

Pirmais solis – samazināt patēriņu

Pāreja no patērētāja uz ražotāju sākas ar energoefektivitātes uzlabošanu. Ilgtspējīgākais un efektīvākais risinājums daudzdzīvokļu mājās ir ēku renovācija – fasādes un jumta siltināšana, logu nomaiņa, siltummezglu modernizācija, secina “Bonava Latvija” vadošais inženieris Sandis Kalniņš, piebilstot, ka šādi pasākumi var samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30–50 %, kas tieši atspoguļojas rēķinos. Tomēr praksē ceļš līdz ēkas renovācijai var būt visai sarežģīts un laikietilpīgs process – nepieciešams ievērojams finansējums, dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana un ilgtermiņa saistību uzņemšanās.

Taču arī bez ēkas pilnīgas renovācijas iespējams mazināt siltuma zudumus savā mājoklī: nomainīt vecos logus, uzlabot durvju hermētiskumu, uzstādīt termoregulatorus radiatoriem, izmantot viedos temperatūras kontroles risinājumus. “Energoefektivitāte ir pamats visiem turpmākajiem risinājumiem. Jo mazāks patēriņš, jo lielāka nozīme katrai uz vietas saražotajai enerģijas vienībai,” atzīst Sandis Kalniņš.

Enerģijas ražošanas iespējas daudzdzīvokļu mājām

Lai gan enerģijas pašražošana ilgstoši vairāk asociējusies ar privātmājām, arvien biežāk saules paneļi tiek uzstādīti arī uz daudzdzīvokļu ēkām. Jaunajos projektos to izvietojums parasti tiek paredzēts jau projektēšanas stadijā, taču paneļus iespējams uzstādīt arī uz vecāku namu jumtiem – pēc tehniska izvērtējuma un iedzīvotāju lēmuma. Šādi iespējams segt koplietošanas elektroenerģijas izmaksas – apgaismojumu, liftu darbību, ventilāciju –, tādējādi samazinot mājas uzturēšanas izdevumus.

Vienlaikus iespējami arī individuāli risinājumi, piemēram, nelielu saules paneļu uzstādīšana uz balkona margām vai iestrādāšana logu rūtīs. Šādas mikroģenerācijas iekārtas jauda parasti ir 200–800 W, un gada laikā tās var saražot aptuveni 250–600 kWh elektroenerģijas atkarībā no izmēra, novietojuma un saules ekspozīcijas. Tas ļauj segt daļu dzīvokļa ikdienas patēriņa – piemēram, ledusskapi vai citu nelielu sadzīves tehniku. To uzstādīšana parasti neprasa visas mājas kopīgu lēmumu, taču jāievēro apsaimniekotāja un būvniecības prasības. Tāpat jāņem vērā, ka paneļu jauda ir ierobežota, un rezultāts būs atkarīgs no balkona vai logu novietojuma attiecībā pret sauli un tehniskajām iespējām pieslēgties elektrotīklam.

Vēl viens piemērs ir saules kolektoru uzstādīšana karstā ūdens sagatavošanai, kas ir īpaši efektīva sistēma pavasara un vasaras mēnešos, kad iespējams būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu ūdens uzsildīšanai. Praksē saules kolektori visbiežāk tiek uzstādīti uz ēkas jumta – līdzīgi kā saules paneļi, taču to darbības princips atšķiras: tie ražo nevis elektrību, bet siltumu, kas tiek izmantots ūdens uzsildīšanai.

“Jau uzbūvētās daudzdzīvokļu mājās to ieviešana prasa tehnisko izvērtējumu un iedzīvotāju kopīgu lēmumu, taču tehnoloģiski tā nav sarežģīta vai eksperimentāla: šādi risinājumi Eiropā, it īpaši Skandināvijā, tiek izmantoti jau gadu desmitiem,” skaidro Sandis Kalniņš. Papildus saules risinājumiem daudzdzīvokļu mājās iespējams ieviest arī siltumsūkņus vai hibrīdsistēmas, kas apvieno vairākus enerģijas avotus un var nodrošināt daļu vai pat visu ēkas siltumapgādi. Vēja enerģijas izmantošana pilsētvidē pagaidām ir ierobežota, taču tehnoloģiju attīstība nākotnē var paplašināt arī šīs iespējas.

Ne tikai ražot, bet arī uzkrāt

Ne vienmēr runa ir tikai par ražošanu – tikpat svarīga ir gudra patēriņa vadība, uzkrāšana un tehnoloģiju kombinēšana, uzsver Sandis Kalniņš. Enerģijas uzkrāšana ļauj saražoto vai izdevīgāk iegādāto enerģiju izmantot vēlāk – brīžos, kad patēriņš mājā pieaug. Ja uz jumta uzstādīti saules paneļi, iespējams ierīkot koplietošanas akumulatoru sistēmu, kas dienā saražoto elektroenerģiju uzkrāj un izmanto vakara stundās, kad pieaug apgaismojuma, ventilācijas vai citu sistēmu slodze. Līdzīgs princips darbojas arī siltumenerģijā: ar akumulācijas tvertnēm iespējams uzkrāt siltumu no saules kolektoriem vai siltumsūkņa un izmantot to patēriņa pīķos.

Ne mazāk nozīmīga ir vieda patēriņa plānošana – elektroierīču, sūkņu vai elektroauto uzlādes darbību pielāgošana izdevīgākām stundām. Kombinējot uzkrāšanu un gudru vadību, arī jau uzbūvēta daudzdzīvokļu māja var pakāpeniski samazināt savu atkarību no ārējā enerģijas tirgus un kļūt finansiāli noturīgāka. “Energoefektivitāte, pašražošana un uzkrāšana 21. gadsimtā pakāpeniski maina daudzdzīvokļu māju segmentu, ļaujot iedzīvotājiem ne tikai ietaupīt, bet arī paaugstināt sava īpašuma vērtību. Un tieši šodienas lēmumi un investīcijas savā mājā nosaka to, cik neatkarīgi dzīvosim rīt,” secina “Bonava Latvija” vadošais inženieris Sandis Kalniņš.