Iepriekš kavēti maksājumi var sarežģīt ceļu pēc sava mājokļa, taču tie automātiski neliecina, ka sapnis ir nesasniedzams. Izšķiroši ir iemesli, kāpēc kavējums radās, vai situācija ir atrisināta un kāda ir cilvēka finanšu situācija šobrīd, norāda “Bigbank” Latvijas filiālē.

Mūsdienu digitālajā vidē maksājumu kavējumi var rasties ātri, dažkārt – pat neapzinoties. “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts uzsver, ka, vērtējot kredītpieteikumus, svarīgi nošķirt īslaicīgas finanšu grūtības no situācijām, kad maksājumu problēmas kļūst regulāras. Tieši šis faktors bieži vien ir izšķirošs, lemjot par mājokļa kredītu.

“Ja cilvēks ir piedzīvojis sarežģītu periodu, bet pēc tam sakārtojis savas finanses un korekti pildījis saistības, tas liecina par atbildību un spēju atgūt līdzsvaru. Savukārt atkārtoti kavējumi un uzkrātas saistības var norādīt uz dziļākām, ilgstošām problēmām, kas jāizvērtē rūpīgāk,” norāda Surgofts. Banka analizē tieši šīs nianses – ne tikai skaitļus, bet arī to iemeslus un cilvēka finanšu vēsturi kopumā.

Kāpēc dažkārt kavē pat atbildīgi cilvēki?

Īslaicīgi maksājumu kavējumi var rasties arī atbildīgiem cilvēkiem, un tas notiek dažādu iemeslu dēļ. “Viens no biežākajiem – darba zaudējums. Ir gadījumi, kad klientam nav bijis pietiekami daudz uzkrājumu, un, tiklīdz viņš pats vai kāds no viņa ģimenes zaudē darbu, mājsaimniecība kļūst viegli ievainojama un izveidojas parādi,” skaidro eksperts.

Kā otro iemeslu viņš min veselības problēmas, īpaši ilgstošu slimošanu. Ja sociālā aizsardzība nav bijusi veiksmīgi sakārtota, ar pabalstu vien var izrādīties par maz, un līdz ar ienākumu sarukšanu kādam no ģimenes locekļiem var rasties finansiālas grūtības.

Trešais faktors ir lieli, neplānoti izdevumi, piemēram, nepieciešamība steidzami salabot automašīnu. Ja transportlīdzeklis ir nepieciešams ikdienā, tostarp, lai nokļūtu uz darbu, cilvēks nereti izvēlas segt remonta izmaksas, apzinoties, ka uz laiku var izveidoties parāds.

Visbeidzot ir arī ceturtais variants – cilvēks nemaz nav zinājis par parādu. Piemēram, ir saņemts sods par autostāvvietu, taču soda kvīts nav pamanīta, ir pazudusi vai aizpūsta, un par saistībām uzzināts tikai pēc noteiktā apmaksas termiņa.

Kā banka izvērtē kredītspēju šodien?

Edgars Surgofts norāda – izvērtējot cilvēka maksātspēju, vissvarīgāk ir saprast, vai ienākumi un saistības ir līdzsvarā: “To stingri nosaka arī likums, šeit nevar būt izņēmumu – vai nu cilvēkam var izsniegt kredītu, vai nu nevar.”

Ja iepriekš bijuši parādi, banka pārliecinās, vai tie visi ir nokārtoti. Ja parāds nav nomaksāts un saistības netiek sakārtotas pat pēc klienta informēšanas, arī tas ir skaidrs “sarkanais” signāls, kas liecina, ka cilvēks šobrīd nav kreditējams.

Vēl ir arī jautājums: cik sen parāds ir nomaksāts? Katru gadījumu banka izvērtē individuāli. Ja redzam, ka parāds izveidojies pirms pieciem vai sešiem mēnešiem – laikā, kad klienta ienākumi bija būtiski zemāki, – bet pēc darba maiņas ar ievērojami lielāku atalgojumu parāds ir nomaksāts jau no pirmajām algām, tas skaidri apliecina, ka grūtības bijušas īslaicīgas un situācija ir stabilizējusies.

Attiecībā uz drošības spilvenu “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs atgādina: “Tas ir svarīgs, taču ne obligāts priekšnosacījums, lai varētu saņemt aizdevumu. Protams, ja runa ir par hipotekāro kreditēšanu, ir jābūt līdzekļiem, par ko veikt pirmo iemaksu.”

Ceļu uz mājokli var sarežģīt “ātrie” kredīti

Plānojot mājokļa iegādi, par aizņemšanos jādomā atbildīgi. Svarīgi ne tikai izvērtēt savas iespējas atmaksāt aizdevumu, bet arī rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem un kredītdevēja reputāciju. Latvijā strauji aug nebanku kreditēšana, un daļa cilvēku nonāk dārgu kredītlīniju un “ātro” kredītu slazdā. Tas ilgtermiņā var būtiski apgrūtināt ceļu uz savu mājokli.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati liecina, ka 2025. gada pirmajos sešos mēnešos nebanku kreditētāji noslēdza 529 tūkstošus jaunu darījumu, aizdevumos izsniedzot kopumā 452,08 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, darījumu skaits pieaudzis vien nedaudz – par 0,19  %. Taču izsniegtā summa palielinājusies ievērojami – par 59,6 miljoniem eiro jeb 15,19 %. Tas nozīmē, ka cilvēki aizņemas lielākas summas nekā iepriekš. Skatoties ilgākā laika posmā, pieaugums ir vēl izteiktāks – salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, nebanku sektorā no jauna izsniegto kredītu apjoms ir vairāk nekā dubultojies.

Ātro kredītu un kredītlīniju darbības modelis ir riskants. Bieži vien kredītlimits tiek atjaunots uzreiz pēc daļējas atmaksas, ļaujot aizņemties atkārtoti. Formāli saistības tiek pildītas, taču kopējais parādu slogs nemazinās vai pat pieaug. Ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt kredītvēsturi un kļūt par nopietnu šķērsli mājokļa kredīta saņemšanai nākotnē.

Ko darīt, ja pagātnē bijis kavējums?

1. Sakārto kavētās saistības

Pirmais un svarīgākais solis ir nokārtot visas kavētās saistības. Ja parādu nevar segt vēlamajā laikā, ir vērts sazināties ar kreditoru un vienoties par pielāgotu atmaksas grafiku, ja tas ir iespējams. Ja ir vairāki kredīti, tad vērts apsvērt to refinansēšanu, apvienojot vairākus maksājumus vienā, kas mazina birokrātisko slogu un dažkārt ļauj samazināt maksājuma summu. Prioritāri būtu jāsamazina tā dēvētās “dārgākās” saistības – kredīti vai maksājumi ar augstām procentu likmēm, jo tie visvairāk ietekmē ikmēneša tēriņus un galu galā arī kredītspēju.

2. Atjauno maksājumu disciplīnu

Bankai ir svarīgi redzēt, ka maksājumi tiek veikti laikus. Regulāra saistību izpilde apliecina, ka cilvēks kontrolē savu finanšu situāciju, spēj plānot izdevumus un ir atguvis stabilitāti pēc iepriekšējām grūtībām. Tieši tas ļauj bankai pārliecināties, ka kavējums bijis izņēmums, nevis pastāvīgs paradums.

3. Izveido finanšu drošības spilvenu

Lai arī uzkrājumi ne vienmēr ir obligāta prasība aizdevuma saņemšanai, pat neliels drošības spilvens būtiski uzlabo finansiālo noturību. Tas palīdz segt neparedzētus izdevumus, ko var radīt pēkšņas veselības problēmas, auto remonts vai īslaicīgs ienākumu kritums, un samazina risku atkārtoti nonākt maksājumu grūtībās.

Piemēram, regulāri, uzreiz pēc algas saņemšanas atliekot 10–20 % no saņemtās summas krājkontā, gadā var izveidot rezervi, kas ļauj mierīgāk pārvarēt neparedzētas situācijas, nesākot kavēt maksājumus. Summu var pielāgot pēc savām iespējām – galvenā šajā gadījumā ir regularitāte.

4. Izvērtē savu budžeta realitāti

Pirms pieteikšanās mājokļa kredītam ir svarīgi godīgi izvērtēt savu budžetu – kādi ir regulārie ienākumi, kādi ir obligātie izdevumi un cik liels ir faktiski pieejamais brīvo līdzekļu apjoms.

Praktiski tas nozīmē: vienu līdz trīs mēnešus pierakstīt visus ienākumus un visus izdevumus (īri, komunālos maksājumus, pārtiku, transportu, abonementus, kredītus, ikdienas pirkumus). Pēc tam saskaitīt, cik naudas katru mēnesi paliek pāri pēc visu obligāto maksājumu segšanas.

Pēc tam var veikt “budžeta testu”. Izvirzīt potenciālo mājokļa kredīta maksājumu, ko var aprēķināt bankas tīmekļa vietnē, un trīs mēnešus atlikt šo summu uzkrājumā, it kā to jau maksātu bankai. Ja šajā laikā budžets saglabājas stabils, netiek kavēti maksājumi un nav jāatsakās no pamatvajadzībām, kļūst skaidrs, ka šāds maksājumu slogs ilgtermiņā ir potenciāli izturams.

5. Izveido skaidru plānu

 Mājokļa iegāde ir process, nevis viens lēmums. Skaidrs rīcības plāns – kādu summu atlikt ik mēnesi un cik ilgi krāt pirmajai iemaksai, kā paralēli uzturēt finanšu disciplīnu un stabilus ienākumus – palīdz mērķi padarīt sasniedzamu.

Piemēram, ja pirmā iemaksa ir 10 000 eiro, regulāri atliekot 200 līdz 300 eiro mēnesī, šo summu var sakrāt aptuveni trijos līdz četros gados. Turklāt naudu pirmajai iemaksai var noguldīt krājkontā, kur tā pelnīs papildu procentus un būs pasargātāka no inflācijas. Atsevišķs konts palīdz nodalīt iekrājumus no ikmēneša tēriņiem un neļauties kārdinājumam to spontāni iztērēt.

Ja sakrāt pirmo iemaksu šķiet izaicinoši, risinājums var būt arī “Altum” piedāvātās valsts garantiju programmas – atbalsts pieejams gan ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, gan mājokļu iegādei reģionos un ne tikai. Piemēram, ar jaunajiem speciālistiem paredzēto garantijas programmu pirmo iemaksu var samazināt līdz 5 %.

Tomēr jāatceras, ka ir gadījumi, kad mājokļa kredītu nevar izsniegt, jo ienākumi ir par zemu. “Šādās situācijās banka var ieteikt, piemēram, paaugstināt kvalifikāciju vai, ja tirgū par esošo kvalifikāciju jau tiek piedāvāts lielāks atalgojums, mainīt darba vietu un pēc dažiem mēnešiem atkārtoti pieteikties konsultācijai bankā,” norāda Surgofts.

Galu galā mājokļa iegāde ir viens no svarīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē, un lēmums par to, balstoties uz vienu kavētu maksājumu, nav ne godīgs, ne pamatots. Viena kļūda nenozīmē spriedumu uz mūžu. Kredītvēsture ir jāvērtē kopumā – ņemot vērā gan iepriekšējās situācijas iemeslus, gan to, kā cilvēks rīkojies pēc tam. Ja grūtības ir pārvarētas un finanšu situācija ir stabila, banka ir gatava dot otro iespēju.