Lai gan aukstās sezonas izaicinājumi mēdz nonākt uzmanības centrā tikai tad, kad kaut kas “iet greizi”, biznesa realitātē stabils sniegums ziemā ir rezultāts ilgtermiņa sagatavošanās darbiem, uzsver mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā AS “Civinity Mājas”.

Latvijā ziema ierasti ir viena no tehniski un finanšu ziņā prasīgākajām sezonām dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Zemas temperatūras, sniega slodze un straujas laikapstākļu izmaiņas pārbauda ne tikai inženiertehniskos risinājumus, bet arī to, cik sistemātiski un profesionāli tiek plānota ēku uzturēšana gada garumā. Tāpēc mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā AS “Civinity Mājas” pieņem ziemu kā dabisku gada posmu, kurā nav jāreaģē tikai uz izņēmumiem, bet gan jāpiemēro gudra tehniskā plānošana, preventīvie darbi un ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina ēku efektīvu darbību un iedzīvotāju komfortu visa gada garumā. Runājot par daļas iedzīvotāju vēlmi samazināt apkuri koplietošanas telpās, “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Frīdenberga uzsver, ka šāds risinājums būtu saistīts ar daudzām problēmām un negatīvu ietekmi uz ēku kopējo stāvokli, tāpēc apsaimniekotāji šādu iniciatīvu neatbalsta. 

Preventīva apsaimniekošana kā riska vadības instruments

“Tāpat, regulējot apkuri un temperatūru dzīvokļos, jāņem vērā tas, ka daudzdzīvokļu mājās dzīvo ne tikai cilvēki, kuri taupības labad būtu ar mieru samazināt iekštelpu temperatūru, bet arī, piemēram, ģimenes ar zīdaiņiem un maziem bērniem. Lielāka elastība iespējama tajos dzīvokļos, kur uzstādīti mūsdienīgi radiatori ar alokatoriem, kas ļauj regulēt gan siltumu, gan attiecīgi maksu par to tieši katrā atsevišķā dzīvoklī,” preventīvu pasākumu nozīmi skaidro D. Frīdenberga.

Latvijas daudzdzīvokļu ēkās bieži vien saglabājas novecojuši inženiertehniskie risinājumi — siltumapgādes sistēmas, ūdensvada caurules, ventilācija vai jumta segumi, kas laika gaitā zaudējuši optimālu veiktspēju. No profesionāla apsaimniekotāja skatpunkta lielākā daļa ziemas izaicinājumu — nevienmērīga apkure, ūdensvada sistēmas traucējumi vai pat aizsalšana un siltuma zudumi — nav pēkšņas problēmas, bet drīzāk var būt sekas iepriekš nerisinātiem jautājumiem. “Ziema pati par sevi neveido problēmas — tā tikai atklāj to, kas nav sakārtots laikus. Ēkas, kuras regulāri pārbauda, uztur un modernizē, ziemā darbojas daudz stabilāk. Sagatavošanās laikus ir gan tehnisks, gan finanšu lēmums — tāpat kā vasarā sagatavo ragavas, arī ēku labāk sagatavot agrāk,” norāda “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Frīdenberga.

Tāpēc “Civinity Mājas” speciālisti pirms sezonas veic rūpīgas pārbaudes — apseko apkures un ūdens sistēmu tehnisko stāvokli, veic cauruļu siltināšanu, testē ventilācijas efektivitāti un pārbauda ūdens noteku sistēmas. Tas palīdz izvairīties no ārkārtas remontiem un neparedzētiem izdevumiem aukstajā sezonā.

Renovācija kā ilgtspējīga investīcija

Preventīvi darbi ir cieši saistīti ar ēku renovāciju. Dažkārt tikai regulāras mazās apkopes darbi nevar apturēt tehnisko sistēmu nolietošanos — nepieciešami plašāki atjaunošanas darbi, kas nodrošina ēkas ilgtspējību un samazina ekspluatācijas izmaksas nākotnē. Tas īpaši svarīgi, ņemot vērā Latvijā aktuālos enerģijas cenu pieauguma un energoefektivitātes mērķus. AS “Civinity Mājas” sadarbojas ar māju īpašniekiem, izvērtējot ēku tehnisko stāvokli un piedāvājot stratēģisku renovācijas plānu pa posmiem — tādējādi sadalot izmaksas laika gaitā un vienlaikus palielinot īpašuma vērtību.

“Renovācija bieži tiek uztverta tikai kā tēriņš, taču, skatoties no ilgtermiņa apsaimniekošanas perspektīvas, tas ir riska mazināšanas instruments. Modernizētas sistēmas nodrošina paredzamus uzturēšanas izdevumus un mazāku neparedzamu situāciju skaitu ziemā,” uzver D. Frīdenberga. Šāda pieeja, kur tehniskā atjaunošana saplūst ar gudru finansiālo plānošanu, palīdz arī dzīvokļu īpašnieku biedrībām veidot stabilus budžetus un plānot izdevumus prognozējami, nevis impulsīvi.

Ziema kā standarta pārvaldības posms

Pateicoties savlaicīgai sagatavošanai, ziemas sezona nav periods, kurā būtu nepieciešamas ārkārtējas operācijas, bet gan laiks, kad notiek pastāvīga sistēmu uzraudzība. Apkures sistēmas strādā vienmērīgāk, ūdensapgādes risinājumi saglabā stabilitāti, un koplietošanas zonas ir drošas. Arī saziņa ar iedzīvotājiem, sniedzot praktiskus padomus par pareizu ventilāciju vai nelielu problēmu savlaicīgu ziņošanu, samazina riskus un veicina labāku sadarbību.