Vēl pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Skanstes teritorija bija viena no mazāk izmantotajām Rīgas daļām – bijušo rūpniecības ēku, mazdārziņu un neapbūvētu teritoriju ainava. Šodien tā kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem galvaspilsētas rajoniem, kur līdzās birojiem un kultūras objektiem veidojas arī jauni dzīvojamie kvartāli. Taču līdz ar attīstību pieaug arī jautājumi par satiksmi, infrastruktūru un dzīves kvalitāti.

No industriālās zonas līdz dinamiskam pilsētas centram

Skanstes attīstības stāsts ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā pilsētā iespējams atdzīvināt agrāk “aizmirstās” teritorijas. Līdz ar tagadējās “Xiaomi” arēnas būvniecību 2004. gadā Skanstes apkaime sāka savu attīstību līdz galvaspilsētas rajonam kādu to zinām tagad – Rīgas moderno centru. Jau šajā attīstības posmā Skanste piesaistīja pirmos lielos nekustamā īpašuma attīstītājus – toreiz tieši “Merks” bija viens no pirmajiem, kas sāka apkaimes apbūvi, īstenojot arī projektu “Skanstes virsotnes”. Šobrīd Skanstē darbojas vairāki liela mēroga attīstības projekti, kas ne tikai maina apkaimes vizuālo tēlu, bet arī mobilitāti.

Skanste ir reta iespēja Rīgā attīstīt rajonu gandrīz no nulles, taču vienlaikus pastāv risks, ka apbūves temps var apsteigt publiskās telpas un infrastruktūras kvalitāti. Tieši šādos rajonos izšķiroši svarīgi ir domāt par cilvēku ikdienas pārvietošanos, zaļajām zonām un pakalpojumu pieejamību, ne tikai par ēku apjomiem.

“Skanstes attīstība ir apliecinājums tam, ka ilgtermiņa redzējums, mērķtiecīga plānošana un veiksmīga sadarbība starp publisko un privāto sektoru spēj būtiski mainīt pilsētas seju. No agrāk fragmentētas un nepietiekami izmantotas teritorijas Skanste kļūst par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu pilsētvidi, kur līdzsvaroti attīstās darbs, mājokļi, publiskā telpa un zaļā infrastruktūra. Mūsu uzdevums kā Skanstes attīstības aģentūrai ir rūpēties, lai šī izaugsme būtu ilgtspējīga, cilvēkcentrēta un sniegtu ilgtermiņa ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan visai Rīgai. Skanste ir iespēja redzēt, kā mūsu acu priekšā top jauna, mūsdienīga nākotnes pilsētas daļa,” saka Skanstes attīstības aģentūras vadītāja Laura Bluša.

“Pilsētu attīstības pieredze rāda, ka tieši mazāk apbūvētās teritorijas sniedz lielākās iespējas radīt kvalitatīvu, mūsdienīgu pilsētvidi – ar pārdomātu mobilitāti, publisko telpu un dzīvojamo funkciju līdzsvaru. Esošajos rajonos šādas pārmaiņas bieži ierobežo telpas trūkums. Tāpēc jauni attīstības virzieni, tostarp Lucavsala, ļauj jau sākotnēji ieviest risinājumus, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku vajadzībām. Ilgtermiņā tieši šāda pieeja nosaka, vai jaunie rajoni kļūs par pilnvērtīgām pilsētas daļām ar augstu dzīves kvalitāti,” skaidro “Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

Attīstība ar izaicinājumiem: ko nozīmē strauja izaugsme pilsētvidē

Pilsētvides attīstība reti norit lineāri. Jo intensīvāk teritorija aug, jo skaidrāk iezīmējas izaicinājumi, kas saistīti ar mobilitāti, publiskās telpas kvalitāti un infrastruktūras kapacitāti.

Tie kļūst par praktiskiem jautājumiem, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ikdienu. Viens no biežāk minētajiem izaicinājumiem Skanstes kontekstā ir pieaugošā satiksmes intensitāte – straujā biroju, dzīvojamo ēku un pasākumu infrastruktūras attīstība palielina slodzi uz esošo ielu tīklu, īpaši pīķa stundās. Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzsvaru starp apbūves intensitāti un zaļo zonu pieejamību, jo augošos pilsētas rajonos pastāv risks, ka būvniecības temps var apsteigt publiskās ārtelpas kvalitāti. Ne mazāk nozīmīga ir arī infrastruktūras spēja turēt līdzi attīstības tempam – skolas, bērnudārzi, pakalpojumi un kvalitatīva sabiedriskā telpa ir būtiski priekšnosacījumi, lai jaunais rajons veidotos kā daudzfunkcionāla pilsētvides daļa, nevis tikai kārtējais dzīvojamais kvartāls. Rīgas domē norāda, ka tuvākajos gados šajā apkārtnē plānoti vairāki satiksmes un publiskās telpas uzlabojumi, tostarp gājēju un velo infrastruktūras attīstība, lai mazinātu atkarību no privātā autotransporta.

Kā norāda Roberts Rēboks, “mūsdienu pilsētvidē attīstītāja uzdevums ir skatīties plašāk par atsevišķu ēku – būtiski ir tas, kā apbūve sasaistās ar publisko telpu, zaļajām zonām, mobilitāti un ikdienas pakalpojumiem. Tieši šī integrācija nosaka, vai rajons kļūst par dzīvu pilsētas daļu. Šādās teritorijās mobilitāti nevar risināt tikai ar autotransporta kapacitātes palielināšanu. Nepieciešama sabiedriskā transporta, gājēju un velo infrastruktūras attīstība, kā arī iespēja ikdienas vajadzību nodrošināt tuvākajā apkaimē. Šāda pieeja, kas sevi pierādījusi daudzās Eiropas pilsētās, palīdz līdzsvarot apbūves blīvumu un dzīves kvalitāti”.

Straujš nekustamo īpašumu vērtības pieaugums

Pēdējo gadu laikā apkaimes nekustamā īpašuma tirgus ir piedzīvojis būtisku pieprasījuma pieaugumu. Saskaņā ar “Colliers Baltics” datiem Skanste ierindojas TOP 2 apkaimju vidū pēc būvniecībā esošo projektu skaita, kas neizbēgami atspoguļojas arī mājokļu cenās. Tas ir īpaši aktuāli jaunām ģimenēm un pirmreizējiem pircējiem. Vidējā kvadrātmetra cena sludinājumos pērn svārstījās no 2600 līdz 3000 EUR/m², kas ir ievērojami vairāk nekā jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos (aptuveni 2200–2400 EUR/m²).

“Mājokļu pieejamība jaunajos rajonos ir viens no būtiskākajiem ilgtspējas faktoriem. Ilgtermiņā cenu spiedienu var mazināt tikai ar daudzveidīgu piedāvājumu – dažādām platībām, cenu līmeņiem un funkcionalitāti. Tas ļauj apkaimei veidoties sociāli līdzsvarotai un piesaistīt ne tikai investorus, bet arī ģimenes un pirmreizējos pircējus,” akcentē Roberts Rēboks.

Pilsētu pārvērtības Eiropas līmenī

Arī Eiropā netrūkst piemēru, kur agrāk aizmirstas, industriālas vai neizmantotas pilsētu teritorijas pārtapušas par moderniem un iedzīvotājiem pievilcīgiem rajoniem. Piemēram, Hamburgas “Hafencity” vēl pavisam nesen bija aizmirsta, industriāla ostas teritorija. Šodien apkaime piedāvā dzīvojamos kvartālus, biroju ēkas, kultūras objektus, muzejus un publiskās atpūtas zonas, veidojot pilnvērtīgu pilsētas vidi, kas ir gan komerciāli dzīvotspējīga, gan pievilcīga iedzīvotājiem un tūristiem.

Arī mūsu kaimiņi Baltijā – Igaunijā un Lietuvā – aktīvi izmanto līdzīgu pieeju, pārvēršot nepietiekami izmantotas teritorijas par ilgtspējīgiem un pievilcīgiem dzīvojamiem rajoniem, kur cilvēki vēlas pavadīt laiku. Piemēri tam ir Tallinas “Noblessner” vai “Rotermanni” kvartāls, bet Lietuvā – “Paupys”. Tāpat arī Skanste rāda, ka Rīga attīstās līdzīgi kā modernās Eiropas pilsētas – pakāpeniski transformējot nepietiekami izmantotas teritorijas par dzīvīgu, daudzfunkcionālu pilsētas daļu.