Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad interjera dizainā dominēja minimālisms un tehnoloģiju estētika, arvien redzamāka kļūst atgriešanās pie klasiskām vērtībām. 2026. gada tendencēs dominē mājokļi ar vēsturisku raksturu – dabīgi materiāli, harmoniskas proporcijas un detaļas ar stāstu. Šī pieeja atspoguļo plašāku sabiedrības noskaņojumu: vēlmi pēc stabilitātes un mājām, kas rada drošības sajūtu.

 Ir taisnība, ka tendences nāk un iet, taču nav iespējams nepamanīt – interese par noteiktām vērtībām atkārtojas un nostiprinās no gada uz gadu. Tās ir arī sava laikmeta spogulis – mainīgās gaumes barometrs un reakcija gan uz globāliem, gan vietējiem procesiem. Laikā, kad apkārt ir izteikta nenoteiktība, arvien vairāk cilvēku meklē mieru, stabilitāti un komfortu. Mājas kļūst par vietu, kur “izbēgt” – telpu, kurā atgūt līdzsvaru, dzīvot un justies piederīgiem. Tas iezīmē atgriešanos pie roku darba, pie nozīmīgā un unikālā, plašākā nozīmē – pie Ilgmūžības.

“Kvalitāte, autentiskums un ilgmūžība — tie ir galvenie principi, kas raksturo mūsdienīgu interjeru pieeju. Dabīgie materiāli, klasiskās proporcijas un pārdomāta telpu plānošana nav tikai dizaina elementi. Tie veido pamatu mājoklim, kurā cilvēki patiesi vēlas dzīvot. Telpas ar augstiem griestiem, kvalitatīvām koka grīdām un harmoniskām krāsu paletēm rada vidi, kas vienlaikus ir vizuāli pievilcīga un emocionāli patīkama. Šāds interjers nepakļaujas īslaicīgām modes tendencēm, bet balstās principos, kas pierādījuši savu vērtību laika gaitā,” stāsta “Merko mājas” interjera dizaina projektu vadītāja Baiba Žlinska.

Atgriešanās pie autentiskuma

Arvien vairāk cilvēku vēlas interjerā izpaust savu individualitāti un autentiskumu. Šī tendence jau ir redzama praksē – dizaina pasaulē pieaug attālināšanās no masveida, “viens stils visiem” pieejas, cilvēki meklē unikālas detaļas, kas piešķir telpai raksturu. Vadošie dizaina eksperti- un izdevumi, tostarp “Vogue”, “Forbes” un “Architectural Digest”, 2026. gada tendencēs jau uzsver šo pieeju kā paliekošu virzienu.

Pirms 10 gadiem bija gluži pretēji – cilvēki gribēja visu jauno, attālinoties no vēsturiskā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. To apliecina gan jaunbūves, kuru arhitektūrā apzināti izmantoti klasiskie proporciju un kompozīcijas principi, gan restaurācijas projekti, kuros būtiska nozīme ir ēku saskaņai ar pilsētvidi un to vēsturiskās identitātes saglabāšanai. Latvijā, kur līdzās pastāv dažādu laikmetu vēsturiskā apbūve, šī pieeja ir īpaši aktuāla – tradicionālie arhitektūras risinājumi tiek apvienoti ar mūsdienu energoefektivitāti, pārdomātu telpu plānojumu un jaunajām tehnoloģijām. Cilvēki arvien biežāk apzinās, ka dzīves kvalitāte sākas tieši mājās – vietā, kur dizains rada emocionālu drošības sajūtu un palīdz atgūt līdzsvaru ikdienas steigā.  

Personīgās izvēles nozīme

Lai mājoklis izturētu laika pārbaudi, svarīgākais ir izvēlēties elementus, kas patiesi rezonē ar telpas raksturu un tās iemītniekiem – elementus, kas saglabā vērtību un nozīmi ilgtermiņā. Neatkarīgi no tā, vai izvēle ir negaidīta sienu krāsa, mantots tekstils, mēbele vai mākslas darbs – tas, kas patiesi patīk, vienmēr jutīsies dabiski telpā un iederēsies tās raksturā. Autentiskums rada gan emocionālu, gan vizuālu harmoniju, padarot interjeru patiesi noturīgu laikā.

Praktisks ceļvedis ir 80/20 princips: 80 % telpas veido klasiskas, mūžīgas vērtības, piemēram, kvalitatīvi materiāli, harmoniskas proporcijas un pārdomāts krāsu risinājums. Pārējie 20 % paliek atvērti mūsdienīgām, sezonas iedvesmotām detaļām, kas ļauj mājoklim iet līdzi laikam.

Nevis retro, bet laikmetu dialogs

Vēsturiskā elegance mūsdienu interjerā nenozīmē dzīvošanu pagātnē vai vēsturisku stilu kopēšanu. Tā ir apzināta izvēle izmantot klasiskās arhitektūras principus un apvienot tos ar mūsdienu komfortu un funkcionalitāti.

Praksē vēsturiskā elegance atdzīvojas caur materiāliem, proporcijām un krāsām. Dzīvokļu apdarē tiek izmantoti dabīgie materiāli – kvalitatīvi koka logi, koka grīdas un niansēta, neitrāla apdares palete, kas rada harmonisku un mierīgu vidi. Plašuma sajūtu, kas raksturīga vēsturiskām telpām, pastiprina augsti griesti un augstas ieejas durvis, liekot telpai “atvērties”. Īpašu raksturu piedāvā arī mansarda dzīvokļi ar jumta logiem un slīpajiem griestiem – risinājums, kas jaunajos projektos vēl nav tik izplatīts.

Tieši šos principus iemieso arī jaunākais “Merko mājas” projekts “Pētersala” – unikāls piemērs Rīgas pilsētvidē, kur vēsturiskajā jūgendstila arhitektūra tiek apvienota ar mūsdienu būvniecības standartiem. Divas no četrām ēkām top pēc vēsturiskajiem kanoniem, godinot latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna izcilos jūgendstila darbus – saglabājot oriģinālos arhitektūras elementus no mājām, kas teritorijā bija iepriekš, vienlaikus nodrošinot mūsdienu energoefektivitāti un komfortu.

Ilgtermiņa skatījums uz mājokli

Arvien vairāk cilvēku izvēlas mājokļus, kas saglabā savu vērtību gan funkcionāli, gan vizuāli. Interjera risinājumi, kuros apvienojas vēsturiskā elegance un mūsdienīgums, rada līdzsvarotu vidi – telpas, kas ir komfortablas, kvalitatīvas un vienlaikus vizuāli saskaņotas. Eksperti prognozē, ka turpmākajos gados tieši šāds līdzsvars starp vēstures saglabāšanu un inovācijām kļūs par jauno pilsētvides kvalitātes standartu. Vēsturiskā elegance vairs nav tikai estētiska izvēle – tā kļūs par dzīves filozofiju, kas mājokli padara noturīgu gan emocionāli, gan vērtības ziņā. Šāda pieeja nav īslaicīga tendence, bet apzināta izvēle veidot mājokli kā ilgmūžīgu, personīgu telpu, kas nezaudē savu nozīmi arī nākotnē.