Bankas Citadele dati rāda, ka jauniešu interese par mikrorajoniem mazinās, un arvien biežāk tiek izvēlētas apkaimes, kas strauji attīstās vai atrodas netālu no  Rīgas centra. 2025. gadā jaunāko iedzīvotāju (18–28 gadi) nekustamā īpašuma darījumos dominē dzīvokļu iegāde – 91 % darījumu ir saistīti ar dzīvokļiem un tikai 9 % ar privātmāju iegādi vai būvniecību.

Jaunieši pamazām atsakās no dzīvokļiem ierastajos mikrorajonos, priekšroku dodot apkaimēm, kas dinamiskāk attīstās un atrodas tuvāk pilsētas centram, – Grīziņkalnam, Brasai, Āgenskalnam. Viņiem ir svarīga ir ne tikai ērtā nokļūšana līdz augstskolai vai darbam, bet arī vide un plašas iespējas pavadīt kvalitatīvi savu brīvo laiku. Viņu lēmumu ietekmē gan lokācija, gan cena – lielākā daļa šīs vecuma grupas kredītu līgumu (58 %) ir par summu līdz 80 000 eiro, tāpēc dzīvokļi pašā Rīgas centrā jauniešu vidū nav biežākā izvēle.

“Līdz 28 gadu vecumam 81 % kredītņēmēju ir bez bērniem, tāpēc vispieprasītākie ir kompaktāki – 1 līdz 2 istabu dzīvokļi. Savukārt dzīves posmā, kad ģimenē ienāk bērni, būtiski kļūst citi aspekti: dzīvokļa platība, vide un pieejamie pakalpojumi. Pieaug pieprasījums pēc 3–4 istabu dzīvokļiem, un lēmumu ietekmē bērnudārzu, skolu, parku un spēļu laukumu atrašanās tuvumā,” stāsta bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Vecuma grupā pēc 28 gadiem situācija pamazām mainās – dzīvokļu īpatsvars sarūk līdz 78 %, bet privātmāju īpatsvars pieaug līdz 22 %. Kad ģimenei kļūst svarīgs plašāks mājoklis un piemērota vide bērniem, nereti mainās arī apkaime vai pat pilsēta – daudzi izvēlas Pierīgu.

Kaut gan Rīga un tās apkārtne joprojām piedāvā visplašāko un daudzveidīgāko dzīvojamo fondu Latvijā, bankas dati liecina, ka migrācija starp galvaspilsētu un tās tuvākajām teritorijām vēl aizvien ir stabila. Attālināta darba iespējas būtiski mainījušas cilvēku uzvedību nekustamā īpašuma izvēlē.

“Pārceļoties uz tālākiem reģioniem, lēmums bieži vien ir saistīts ar emocionālo piederību. Sarunās ar klientiem redzam, ka izvēle nereti tiek izdarīta par labu pilsētām vai novadiem, kur cilvēks dzīvojis bērnībā vai kādā citā savā dzīves posmā. Attālinātais darbs ir paplašinājis skatījumu uz to, kur cilvēks var dzīvot. Agrāk dzīve Kuldīgā un darbs Rīgā bija praktiski neiespējami, bet tagad attālināts vai daļēji attālināts darbs ļauj izvēlēties dzīvesvietu daudz plašākā teritorijā atbilstoši savām vēlmēm, nevis tikai pēc attāluma līdz darbam,” norāda A. Zeiļa.