Kāpēc dažās telpās tu acumirklī jūties labi, bet citās neizskaidrojami noguris? Kāpēc reizēm, ienākot dzīvoklī, šķiet, ka tas uzreiz tevi pieņem, bet citviet rodas vēlme ātrāk doties prom – pat ja skats pa logu ir skaists un platība atbilstoša? Atbilde slēpjas neredzamā arhitektūrā – lēmumos, kurus arhitekts pieņēmis jau ilgi pirms tava pirmā soļa pāri slieksnim. Kā tieši šie neredzamie lēmumi ietekmē tavu ikdienas dzīvi, un kāpēc tiem uzmanību arvien biežāk pievērš gan nekustamo īpašumu attīstītāji, gan arhitekti?

Ko nozīmē neredzamā arhitektūra?

Neredzamā arhitektūra nav dizaina vai stila izvēle. Tā ir arhitekta prasme paredzēt un veidot cilvēka sajūtas un pieredzi telpā – to, kā viņš jūtas, kā kustas, kā atpūšas. Tā ietver telpu proporcijas, kas rada emocionālu komfortu, gaismas ritmu, kas veido dienas atmosfēru, klusumu, kas nomierina, un kustību telpā, kas notiek bez piepūles. Šīs kvalitātes nav pamanāmas vizualizācijās, taču kļūst par galveno dzīves kvalitātes faktoru. Mūsdienu vides psiholoģija pierāda, ka cilvēka labsajūtu būtiski ietekmē pat tādas arhitektoniskas nianses kā griestu augstums, pāreju platumi starp telpām vai logu izvietojums. Tomēr šie aspekti reti parādās mājokļa pārdošanas aprakstos – tos cilvēks izjūt tikai dzīvojot.

“RUUME” arhitekts Oskars Vāvere skaidro: “Projektējot mājokli, nozīmīgi ir domāt par telpu savstarpējo harmoniju. Dzīvojamajai istabai jābūt pēc iespējas plašākai un ar labāko skatu, savukārt guļamistabām — atrasties vienkopus, ar logiem pret klusāku pusi. Āra terase vai balkons kļūst par dzīvojamās zonas turpinājumu, kas bieži vien tiek patiesi novērtēts tikai tad, kad cilvēks jau sāk dzīvot savā dzīvoklī.”

Attīstītāja skatījums uz mājokļa sajūtu

Attīstītāji, kuri domā ilgtermiņā, zina – sajūta nav tikai emocija, bet arī ļoti praktiska vērtība. Tā prasa papildu ieguldījumus risinājumos, kas nav acīmredzami – klusumā, telpu proporcijās un gaismas plūdumā. Tomēr tieši šie elementi nosaka, cik labi cilvēks jutīsies mājoklī ilgtermiņā.

“Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks uzsver: „Mēs redzam, ka klientiem arvien būtiskākas kļūst lietas, kuras viņi pat nespēj līdz galam formulēt. Sajūta, ka dzīvoklī ir labi dzīvot, rodas no lēmumiem, kas izdarīti jau arhitekta rasējumos – gaismas plūsmā, proporcijās, telpas loģikā un funkcionalitātē. Kur būs novietots slēdzis, kā atveras durvis, kur var novietot galdu, lai tas netraucētu kustību – šie it kā sīkumi kļūst par ikdienas komforta pamatu. Tie ir lēmumi, kas nav redzami, bet nosaka dzīves kvalitāti.”

Kā rodas jauna dzīves telpa vietā, kur nekā nav bijis?

Jaunas dzīvojamās vides izveide tukšā teritorijā ir izaicinoša. Arhitektam ir jāparedz, kā cilvēki tajā jutīsies un kā  dzīvos, vēl pirms tur vispār kaut kas ir uzbūvēts. Piemēram, dzīvojamo namu kvartāls “Viesturdārzs” tapa teritorijā, kur agrāk atradās garāžas. Lai arī pilsētas plānos šī vieta bija vien tukšs zemesgabals, arhitektiem bija jāizveido pilnīgi jauna telpiska pieredze. Viņiem bija jādomā par telpu mērogu, proporcijām, gaismas izmantojumu, par cilvēku kustību loģiku un pakāpenisku pāreju no pilsētvides uz privātu telpu.

Projekta “Viesturdārzs” kvartāls šodien dabiski iekļaujas Klusā centra eklektiskajā vidē, taču tā radīšanas brīdī Rūpniecības ielas galā valdīja pavisam cita sajūta. Lai rastu piemērotāko risinājumu ēkas arhitektūrai un iedzīvotāju ikdienas pieredzei, “RUUME” arhitekti pētīja Ziemeļeiropas labākos mūsdienu dzīvojamos kvartālus. Iedvesmojoties no tiem, Rīgā tika ieviesti risinājumi, kas veido cilvēkiem draudzīgu vidi – iekšpagalmi bez automašīnām, dzīvokļi ar terasēm pirmajos stāvos, koplietošanas jumta terase visiem iedzīvotājiem un laikmetīga, harmoniska arhitektūras valoda.

Vēsturiskās ēkas atjaunošana kā arhitekta izaicinājums

Strādāt ar vēsturisku ēku nozīmē uzņemties lielu atbildību – īpaši, ja tās autors ir izcilais jūgendstila arhitekts kā Konstantīns Pēkšēns, pēc kura projektiem Rīgā uzceltas vairāk nekā 250 ēkas. Rīgā, Klusajā centrā, Pētersalas ielā 3/5, atradīsies ēku komplekss “Pētersala”, kurā apvienojas Pēkšēna projektētās vēsturiskās ēkas un mūsdienīgas jaunbūves. Vēsturiskie ēku elementi tiks saglabāti un integrēti, radot estētiski un kultūrvēsturiski nozīmīgu kvartālu, kurā klasiskais sastopas ar laikmetīgo.

Šis mantojums kļūst par stāsta turpinājumu, pie kura strādā arhitektu birojs “RUUME”, projektējot jaunās ēkas kompleksa sastāvā. Arhitektu biroja pieeja balstās uz telpas loģiku, cilvēku kustību un ikdienas pieredzi, radot dzīves telpu, kas ir funkcionāla, estētiski līdzsvarota un pielāgota mūsdienu vajadzībām.

Arhitekts Oskars Vāvere uzsver: projekts “Pētersala” turpina Viesturdārza kvartālā aizsākto pieeju – veidot dzīvojamo vidi kā veselīgu pilsētas daļu, kur gājēji un iedzīvotāji jūtas ērti un droši. Vēsturiskie nami šeit organiski savienojas ar mūsdienu arhitektūras risinājumiem, radot unikālu dzīvojamo kvartālu Rīgas centrā.”

Sajūtu nevar pievienot beigās

Arhitektu un attīstītāju kopīgā atziņa ir – šī īpašā sajūta telpā nav lieta, kuru var pielikt klāt pēc fakta. Tā jāprojektē jau no sākuma. Lēmumi par logu atrašanās vietu, griestu augstumu, klusumu un gaismas plūsmu ir tie, kas ilgtermiņā veido telpas ikdienas sajūtu. ‘’Laba arhitektūra nav tā, kas pievērš sev uzmanību, bet gan tā, kas ļauj telpai būt nemanāmi ērtai un dabiskai. Tieši šāda arhitektūra ilgtermiņā padara mājokli par vietu, kurā patiešām gribas palikt,’’ ir pārliecināts Oskars Vāvere.