Ja cilvēks nav apmierināts ar savu stāvokli, viņš to var mainīt divējādi: vai nu uzlabojot savas dzīves apstākļus, vai arī uzlabojot savas dvēseles stāvokli. Pirmais ne vienmēr ir iespējams, toties otrais ir iespējams vienmēr.

Ralfs Emersons, amerikāņu esejists (XIX gs.)

 

***

Tikai stipra valsts nodrošina brīvību saviem pilsoņiem.

Žans Žaks Ruso, franču-šveiciešu filozofs un domātājs (XVIII gs.)

***

Prāta plašumu var vērtēt tikai pēc izgudrošanas spējām un domu daudzuma, ko divi cilvēki izgūst no vienas un tās pašas lietas.

Klods Helvēcijs, franču literāts un filozofs (XVIII gs.)

***

Īpaši aizvainojoši ir tas, ka cilvēka prātam ir robežas, bet cilvēka muļķība ir bezgalīga.

Aleksandrs Dimā dēls, franču dramaturgs (XIX gs.)

***

Valsts audzina cilvēkus: brīnišķīga — labus, pretēja — nekrietnus.

Sokrats, sengrieķu filozofs (IV gs. p.m.ē.)

***

Nevar būt brīva tauta, kas apspiež citas tautas. Spēks, kas vajadzīgs, lai apspiestu citu tautu, galu galā vēršas pret to pašu.

Frīdrihs Engelss, vācu filozofs un politiskais darbinieks (XIX gs.)

 ***

Tālredzīgam cilvēkam ir jānosaka vieta katrai savai vēlmei un tad tās jāīsteno noteiktā kārtībā. Mūsu alkatība bieži vien šo kārtību izjauc un liek mums dzīties pakaļ tik daudziem mērķiem, ka, dzenoties pēc sīkumiem, mēs pazaudējam būtisko.

Fransuā de Larošfuko, franču politiskais darbinieks (XVII gs.)

 ***

Valstis iet bojā tad, kad vairs nespēj atšķirt labus cilvēkus no nekrietniem.

Antisfēns, sengrieķu filozofs (V-IV gs. p.m.ē.)

***

Ne naudas, bet cilvēku un talantu trūkums valsti padara vāju.

Voltērs, franču rakstnieks un filozofs (XVII-XVIII gs.)

***

Kad mūsdienās par cilvēku saka, ka viņš prot dzīvot, parasti ar to domā, ka viņš neizceļas ar īpašu godīgumu.

Džordžs Halifakss, angļu valstsvīrs (XVII gs.)

***

Uz jautājumu, kura zinātne ir visvajadzīgākā, Antisfēns atbildēja: “Zinātne par to, kā aizmirst nevajadzīgo.”

Diogēns Laertietis, grieķu filozofs (II-III gs.)

 ***

Dzīves mērķis nav gūt sev nemirstīgu slavu... Mērķis ir tiekties uz to, lai katru dienu pārvērstu mazā mūžībā.

Andrē Moruā, franču rakstnieks (XIX-XX gs.)

 ***

Vislielākais no visiem labumiem, vismaz tas, bez kura nevar baudīt citus, ir neatkarība.

Viljams Godvins, angļu politiskais filozofs (XVII-XVIII gs.)

 ***

Ja tavs darbs runā pats par sevi, nepārtrauc to.

Georgs Kaizers, vācu dramaturgs un dzejnieks (XIX-XX gs.)

 ***

Cilvēks atklājas savos darbos, nevis domās, lai arī cik cēlas šīs domas būtu.

Tomass Kārleils, britu rakstnieks un filozofs (XIX-XX gs.)