Rīgas nekustamo īpašumu tirgus šogad demonstrē vienu no augstākajiem aktivitātes līmeņiem pēdējās pusotras desmitgades laikā. Ja 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas galvaspilsētā tika nopirkti 10 589 dažādi nekustamie īpašumi, tad 2025. gada attiecīgajā periodā — jau 12 252. Tādējādi pirkuma darījumu pieaugums ir 15,7 %. Tomēr, ja aplūkojam situāciju valsts reģionos, tur tā ir palikusi praktiski nemainīga.

Romāns Golubevs, žurnāla Kvadrātmetrs un portāla varianti.lv redaktors

 

 

Galvaspilsētas nekustamo īpašumu pircēju aktivitātes pieaugums ir pelnījis īpašu uzmanību, jo saskaņā ar Zemesgrāmatas statistiku tas ir par 8,3 % lielāks nekā 2021. gadā, kad tādā pašā periodā tika reģistrēti 11 315 darījumi. Līdz pat šodienai tieši 2021., post-kovida gads tika uzskatīts par visražīgāko kopš 2008.–2009. gada, tas ir, laika, kad Latvijas nekustamo īpašumu tirgū saplaka cenu burbulis. Pašlaik viss virzās uz to, ka 2025. gada rezultāts būs Rīgai vislabākais pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Tam ir loģisks skaidrojums. Pirmkārt, ir nostrādājis atliktais pieprasījums, kas veidojās 2023. gada otrajā pusgadā un 2024. gadā, kad pircējus, kam nekustamā īpašuma iegādei jāpiesaista kredīts, atturēja augstās hipotēkas likmes, un viņi atlika nekustamā īpašuma iegādi. Otrkārt, ir izmainījies sabiedrības noskaņojums: cilvēki ir sākuši drošāk raudzīties uz Latvijas ekonomikas tuvākajām perspektīvām.

Turklāt publiskajā telpā sāka skanēt viedokļi, ka šī vēstures posma zemākais punkts ir aiz muguras, un turpmāk cenas pieaugs. Un, ja tā, tad cilvēki, kam ir vajadzīgi mājokļi, tos sāka aktīvi pirkt — jo vairāk tāpēc, ka arī Euribor likmes ir samazinājušās turpat divas reizes. Tas, ka hipotekārās kreditēšanas pieejamība ir galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgus attīstības lokomotīve, ja sen ir aksioma, kas neprasa pierādījumus: divas trešdaļas pirkuma darījumu Rīgā šogad tiek kārtoti, piesaistot kredītus. Tiem bija un joprojām ir svarīga loma. Vienkāršas matemātiskās darbības ar Zemesgrāmatas datiem rāda, ka laikā no 2025. gada janvāra līdz septembra beigām Rīgā ir reģistrēti 8357 jauni hipotēkas līgumi; gadu iepriekš tādu bija 6 683. Tas nozīmē pieaugumu par 25 % (!), kas ir visai būtisks kāpums, pat ņemot vērā iepriekšējo aizdevumu masveida pārkreditēšanu. Viss virzās uz to, ka 2025. gads gan pēc kreditēšanas rādītājiem, gan arī pēc darījumu skaita būs pēdējos pusotra desmita gados labākais gads.

Pieticīgāks darījumu skaita pieaugums — 9,6 % — šogad ir vērojams Rīgas apkaimē. Gada pirmie trīs ceturkšņi Rīgas rajonam ir atnesuši 5932 nekustamā īpašuma darījumus (gadu iepriekš — 5 413). Tomēr līdz rekordlīmenim, kas tika sasniegts pēc pandēmijas ierobežojumu beigām 2021. gada attiecīgajā periodā (7 785 darījumi), kad uz laiku modē nāca nekustamo īpašumu iegāde tuvāk dabai ārpus Rīgas, vēl ir ļoti tālu.

Runājot par kredītiem, Rīgas rajona tiesas tiesneši šī gada deviņos mēnešos ir reģistrējuši 3878 hipotēkas līgumu nostiprinājumus; gadu iepriekš tādā pašā laika periodā — 3 655. Pieaugums ir 6,1 %. Rekordpilnajā 2021. gadā, kad tika pārdots visvairāk īpašumu, tika reģistrēti 3 417 jauni hipotēkas līgumi — tas liecina par to, ka pircēji darījumos vairāk paļāvās uz pašu uzkrājumiem.

Jūrmalā nekustamo īpašumu pirkumu statistika gada pirmajos deviņos mēnešos ir šāda: 2025. gadā — 1 087, 2024. gadā — 998, 2021. gadā — 1 257. Iznāk, ka šogad pieaugums ir 8,9 %, bet, salīdzinot ar 2021. gadu, rezultāts ir par 13,5 % mazāks. Situācija ar jauniem hipotēkas līgumiem Latvijas galvenajā kūrortā ir šāda: 2025. gada pirmo deviņu mēnešu rādītājs (564 līgumi) jau ir pārsniedzis visa pagājušā gada rezultātu (548 līgumi).

Valsts reģionu rezultāti šogad ir bijuši pieticīgāki nekā galvaspilsētai — šeit pircēju noskaņojums nav bijis tik možs. Pareizāk būtu runāt par reģionu tirgu stabilitāti attiecībā pret iepriekšējo gadu. Turklāt tie visai tālu atpaliek no 2021. gada rādītājiem.

Piemēram, Zemgalē, kuras statistiku pārrauga Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļa, laikā no 2025. gada janvārim līdz septembra beigām ir reģistrēti 5 559 nekustamā īpašuma darījumi. Tas ir par 4,9 % mazāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos (5 844 darījumi) un par 19 % mazāk nekā 2021. gadā (6 865 darījumi).

Arī Rēzeknes rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas statistika (tā atspoguļo arī Daugavpils tirgus aktivitāti) uzrāda kritumu: 4 887 līgumi 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos pret 5 246 līgumiem iepriekšējā gadā un 6193 līgumiem — 2021. gadā.

Vidzemes reģions ir nodemonstrējis gandrīz absolūtu stabilitāti: 3 849 līgumi 2025. gadā pret 3 846 līgumiem iepriekšējā gadā. Taču arī tas ir par 23,6 % mazāk nekā 2021. gadā.

Vienīgais reģions, kurā pircēju aktivitāte ir uzrādījusi nelielu izaugsmi, ir Kurzeme: Kurzemes rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļā 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir reģistrēti 4 318 līgumi, bet gadu iepriekš — 4191, kas ir devis 3 % kāpumu. Tomēr 2021. gadā šajā reģionā pirkuma darījumu bija par 14,4 % vairāk.