Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti. Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.
Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs
Esošā modeļa trūkumi
Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.
Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks. Sabiedrība, bankas un attīstītāji vairs nevarētu pārbaudīt starpnieku likumīgo darbību, savukārt sankciju mehānisms pret nelegālajiem darboņiem faktiski sabruktu. Šobrīd likums ļauj piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz pat 8000 eiro juridiskām personām, taču bez reģistra šīs normas paliktu tikai uz papīra.
Arī digitalizācijas virziens, kas it kā varētu aizstāt manuālos procesus, nav bez riskiem. Valsts ieņēmumu dienestam un Ekonomikas ministrijai trūkst resursu, lai ieviestu pilnvērtīgus IT risinājumus un nodrošinātu datu apmaiņu starp institūcijām. Rezultātā jautājums par efektīvu uzraudzību paliek atklāts.
Profesionālās asociācijas kā risinājums
Tieši šeit redzama profesionālo asociāciju priekšrocība. Nozares organizācijas, piemēram, LANĪDA, jau šobrīd veic virkni funkciju, kas līdzīgas valsts uzturētajam reģistram: sertifikācijas piešķiršana, apmācību nodrošināšana, ētikas uzraudzība, biedru datu pārvaldība. Organizācijai ir izveidota gan tehniskā infrastruktūra, gan profesionālā kapacitāte, lai pārvaldītu aktuālu, publiski pieejamu un sabiedrībai uzticamu reģistru.
Starptautiskā pieredze apliecina, ka šāds modelis darbojas. Beļģijā reģistru uztur IPI, Vācijā – IHK, bet Lielbritānijā – Propertymark. Visos šajos gadījumos profesionālās organizācijas nodrošina licencēšanu, apdrošināšanas kontroli un disciplinārlietas, sadarbojoties ar valsts institūcijām. Rezultāts – augstāka tirgus kvalitāte, mazāk nelegālu starpnieku un lielāka sabiedrības uzticība.
Latvijas realitāte
Latvijā joprojām pastāv būtiska neatbilstība starp reģistrā iekļautajiem un reāli tirgū strādājošajiem starpniekiem. LANĪDA sadarbībā ar VID jau vairākkārt ir aktualizējusi šo problēmu, norādot uz “pelēkās zonas” darbību un, piemēram, sludinājumu portālu uzraudzības nepilnībām. Skaidrs, ka tikai ar valsts iestāžu spēkiem situāciju neatrisināt – nepieciešams partneris ar nozares zināšanām un ikdienas kontaktu ar tirgus realitāti.
LANĪDA piedāvā konkrētu modeli, kurā asociācija uzņemtos operatīvo reģistra administrēšanu, pārbaudītu dokumentus, sekotu kvalifikācijas un apdrošināšanas prasību izpildei, ierosinātu disciplinārlietas un informētu sabiedrību par starpnieku statusu. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija saglabātu uzraudzības funkciju: regulāras atskaites, auditus un tiesības piemērot administratīvas sankcijas.
Šāda sadarbība nodrošinātu nekustamo īpašumu darījumu starpnieku kontroli, caurspīdīgumu un skaidru atbildību. Publiski pieejamā datu bāzē ikviens varētu pārliecināties par starpnieka legālu darbību, tādējādi būtiski samazinot risku, ka darījumos iesaistās negodprātīgi spēlētāji.
Deleģēta pārvaldība ļautu: uzlabot datu kvalitāti un nodrošināt regulāru aktualizāciju, kā arī ātrāk atklāt un izslēgt no tirgus nelegālos starpniekus, samazināt birokrātisko slogu valsts iestādēm, stiprināt patērētāju aizsardzību un uzticību tirgum.
Tas ir arī pragmatisks risinājums valsts resursu taupīšanai – ministrijas un VID uzmanību iespējams fokusēt uz politikas veidošanu un kontroles mehānismiem, nevis ikdienas administrēšanu.
Aicinājums uz dialogu
Lai šo ideju īstenotu, nepieciešams skaidrs juridisks ietvars – sadarbības memorands un likuma grozījumi, kas definētu NVO deleģējumu un valsts uzraudzību. Tas nebūtu “privatizēts reģistrs”, bet gan kopīgs sabiedrības un valsts instruments, kas balstīts uz caurspīdīgiem noteikumiem un regulāru auditu. LANĪDA jau ir aicinājusi Ekonomikas ministriju un VID izveidot darba grupu, lai izstrādātu drošu un efektīvu deleģēšanas modeli. Mūsu mērķis ir vienkāršs – nodrošināt, ka ikviens cilvēks, pērkot vai pārdodot mājokli, var būt pārliecināts par starpnieka kvalifikāciju un likumību.