Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi dzīvot pašiem savā īpašumā, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Šī tendence novērojama visā Baltijā un norāda uz to, ka mājoklis netiek uztverts tikai kā dzīvesvieta, bet arī kā drošības, stabilitātes un ilgtermiņa investīciju objekts, norāda Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Situācija visā Baltijā līdzīga

Aptaujas dati rāda, ka visās trīs Baltijas valstīs uzskati ir līdzīgi. Latvijā vairāk nekā puse jeb 63 % iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir svarīgi dzīvot pašiem savā īpašumā, nevis to, piemēram, īrēt. Vēl gandrīz piektdaļa Latvijas iedzīvotāju pauž, ka drīzāk piekrīt tam, ka ir svarīgi, ka mājoklis, kurā dzīvo, pieder pašiem. Izteiktāk to uzsver lietuvieši, kur 74 % iedzīvotāju norāda, ka svarīgi dzīvot pašu īpašumā. Igaunijā šis rādītājs ir 69 %. Tikmēr 12% Latvijas iedzīvotāju nav būtiski, ka īpašums pieder, bet galvenais, lai mājvietā ir pieejams viss ērtai dzīvošanai, kā arī, lai tas ir ekonomiski izdevīgi, kamēr Igaunijā tā domā vien 9 % un Lietuvā 7 % iedzīvotāju. “Mūsu novērojumi liecina, ka daļa cilvēku, kuri dzīvo īrētā mājoklī, izvēlas iegādāties savu īpašumu, jo ilgtermiņā tas var būt finansiāli izdevīgāk nekā maksāt augstās īres maksas. Jau pagājušajā gadā analītiķu dati liecināja, ka mājokļa iegāde kļuvusi salīdzinoši izdevīgāka par īri. Piemēram, Imantā divistabu dzīvoklis (55 m²) maksā ap 55 000 eiro jeb virs 1000 eiro/m². Ar 20% pirmo iemaksu un mājokļa kredītu uz 20 gadiem ikmēneša maksājums būtu apmēram 262 eiro, kamēr īre līdzvērtīgam dzīvoklim izmaksā vidēji 360 eiro mēnesī. Tomēr jāņem vērā pirmās iemaksas, apdrošināšanas un nodokļu izdevumi. Mainoties ģimenes apstākļiem vai uzlabojoties ienākumiem, cilvēki nereti pārdod vai izīrē sev piederošo dzīvokli sērijveida mājā, izvēloties jaunu – plašāku un augstākas kvalitātes mājokli,” norāda Kaspars Lukačovs.

Tajā pašā laikā Eurostat dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk dzīvo sev piederošos īpašumos, attiecīgi vairāk nekā 80% dzīvo sev piederošā īpašumā, bet  aptuveni 17% īrē, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur 2023. gadā dzīvokli īrēja nedaudz vairāk nekā 30%.

Sava mājokļa nozīme pieaug līdz ar dzīves pieredzi

Latvijā īpašumtiesību nozīmīgums mainās līdz ar laiku. Jaunieši līdz 30 gadiem biežāk ir atvērtāki īres iespējām, kas atbilst viņu dinamiskajam dzīvesveidam un mobilitātes prasībām. Taču pēc 40 gadu vecuma mājokļa īpašumtiesības kļūst par izteiktu prioritāti – šajā grupā aptuveni 72 % atzīst, ka viņiem ir svarīgi, ka mājoklis ir viņu īpašumā. Reģionālās atšķirības rāda, ka Rīgas iedzīvotāji īpašumam piešķir zemāku nozīmi, kamēr Latgalē mājoklis kā paša īpašums tiek vērtēts visaugstāk. Atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām ir minimālas – lielajās pilsētās 68 %, bet lauku teritorijās 69 % iedzīvotāju akcentē īpašumtiesību nozīmīgumu. Tas liecina, ka vēlme pēc sava mājokļa ir universāla visā Latvijā, neatkarīgi no dzīvesvietas specifikas.