Sena paruna vēsta, ka katram vīrietim dzīves laikā jāuzceļ māja, taču mūsdienās arvien biežāk mājas būvē arī sievietes. Kaut gan vēsturiski būvniecības nozare ir bijusi izteikti vīrišķīga vide, mūsdienās ir daudz profesiju, kurās dzimumam nav nozīmes, bet kuras ir vienlīdz svarīgas, lai taptu ēka: arhitekti, būvkonstrukciju inženieri, būvniecības standartizācijas procesu un būvniecības sistēmu eksperti, darba drošības, iepirkumu un tāmēšanas, klientu atbalsta speciālisti utt. Kāda ir sieviešu ikdiena būvniecības nozarē un kādus pienākumus dāmas ar lieliskiem panākumiem veic būvlaukumos, – stāsta “Bonava Latvija” personāla vadītāja Ginta Eisaka un būvdarbu vadītāja palīdze Sabīne Spudiņa.

Darbs atradīsies gan flīzētājai, gan biroja vadītājai

“Bonava Latvija” apmēram trešdaļa no darbinieku kopskaita ir sievietes, un visai līdzīga aina vērojama arī nozarē kopumā. Tomēr būvlaukums ir tikai aisberga redzamā daļa, jo ir ļoti daudz ar būvniecību saistīto profesiju. Piemēram, ar projektēšanu saistītajās profesijās – tādās kā arhitekti, teritorijas plānotāji, dažādu specialitāšu inženieri, apdares un interjera speciālisti –, kas veic tehniskas un faktiskajai būvniecībai tuvas funkcijas ar pamata darba vietu birojā, valda izteikts dzimumu līdzsvars.

“Būvlaukumā sieviešu patiešām ir krietni mazāk nekā birojā: piemēram, “Bonava Latvija” būvdarbu vadības komandās dāmu īpatsvars ir 11 %.  No 35 fiziskā darba profesiju pārstāvjiem jeb, vienkāršoti runājot, būvdarbu veicējiem trīs ir sievietes: divas veic flīzēšanas darbus, viena – gala apdares garantijas darbus. Meitenes, kuras strādā būvlaukumā, ir lieliskas! Kāpēc viņu ir tik maz? Lielā mērā tāpēc, ka sabiedrībā joprojām valda stereotips, ka meitenes nemāk rēķināt un viņām iet grūti ar tehniskiem darbiem. Taču mūsu darbinieču sekmes ir tikpat labas kā vīriešiem, un meitenes nebaidās mācīties, kaut arī pašas ķieģeļus necilā,” uzsver Ginta Eisaka, “Bonava Latvija” personālvadības speciāliste.

Kāpēc sievietes (ne)izvēlas būvniecību?

“Izvēlēties būvniecību sievietes motivē tieši tas pats, kas motivē vīriešus; atšķiras tas, kas biedē pievērsties šai nozarei,” uzskata Ginta Eisaka. “Jā, vidusskolā ir jāmācās fizika, matemātika, ķīmija, un diemžēl studēt inženierzinātnes izvēlas arvien mazāk jauniešu. Toties būvniecība paver iespējas stabilai nākotnes karjerai cilvēkiem, kurus interesē prestižs, labi atalgots darbs.”

Šī ir viena no retajām nozarēm, kur sievietes par vienu un to pašu darbu var nopelnīt tikpat vai pat vairāk nekā vīrieši: kā rāda oficiālā statistikas portāla dati, pērn būvniecībā privātajā sektorā vīriešu un sieviešu atalgojums atšķīrās tikai par 0,3 %, kamēr Latvijas darba tirgū kopumā vīriešu atalgojums bija par vidēji 14 % lielāks.

Vienlaikus Ginta Eisaka atzīst, ka ir nācies saskarties ar sabiedrības aizspriedumiem par sievietēm būvniecībā: “Ir, protams, bijuši atsevišķi gadījumi, kad vīrietis nāk ar attieksmi – šī ir vīriešu profesija un vīriešu pasaule, bet lielākoties tas notiek komunikācijā ar atbalsta personālu. Meitenes, kuras strādā būvlaukumā, kur, neatkarīgi no dzimuma, jāpierāda sava kompetence un vajadzīgs stingrāks komunikācijas stils, parasti ar tādām problēmām nesaskaras. Taču kopumā būvniecības nozare no citām atšķiras ar izteiktu vienlīdzību gan atalgojuma, gan iespēju ziņā, jo te ir ļoti daudz sertificētu pozīciju ar objektīvi un konkrēti izmērāmiem darba rezultātiem.”

Būvdarbu vadības komandu darba apstākļi, salīdzinot ar ērtu dzīvi birojā, ir sarežģītāki: ikdienas darbs norit būvlaukumā dažnedažādos laikapstākļos un ļoti dinamiskā vidē, un arī tas vienu otru sievieti attur no šādas karjeras izvēles. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pašai būs jācilā smagumi. Būvdarbu vadītāji un viņu palīgi pārrauga darbus, seko līdzi to kvalitātei, aizpilda dokumentāciju, nosaka darbu secību, sazinās ar iesaistītajām institūcijām, un nav neviena iemesla, kāpēc arī sievietes nevarētu ļoti sekmīgi to darīt.

Darbs būvlaukumā nes vairāk prieka nekā darbs birojā

Lielisks piemērs ir būvdarbu vadītāja palīdze Sabīne Spudiņa, kuras darba pienākumos būvlaukumā ietilpst darbu kvalitātes uzraudzība, fotofiksācija un pārkāpumu fiksēšana, darbs ar būvniecības informācijas modelēšanas sistēmu (BIM), rēķinu kodēšana, pasūtāmo materiālu daudzuma aprēķināšana, individuālās drošības līdzekļu un alkohola lietošanas pārbaudes, kā arī dažādas ikdienas rūpes – no ikdienišķiem uzkopšanas darbiem līdz kancelejas preču, darba apģērba un našķu pasūtīšanai. Sabīne šo amatu ieņem kopš pavasara, pirms tam viņa guva darba pieredzi cita būvniecības uzņēmuma birojā, rasējot un rēķinot projektēšanas nodaļā. Pēc pirmajiem būvlaukumā aizvadītajiem mēnešiem Sabīne saka – ir  daudz labāk, nekā viņa gaidījusi.

“Es studēju būvniecību Rīgas Tehniskajā universitātē, un tur mūs ļoti sabiedēja, cik grūta dzīve ir būvlaukumos un cik nelāgas reakcijas uz jautājumiem būs jāuzklausa, bet ir pavisam citādi – cilvēki ir laipni, pretimnākoši un saprotoši, valda pozitīva atmosfēra, visi izdara savu darbu, bet atrodas laiks arī jokiem un brīvdienu piedzīvojumu stāstiem,” atklāj Sabīne Spudiņa.

To, ka vēlas saistīt nākotni ar būvniecību, viņa zinājusi jau vidusskolā. Daļēji izvēlējusies šo jomu pēc izslēgšanas metodes, atmetot visu, ko negribētu darīt, daļēji – mammas ietekmē, kura arī strādā būvniecībā. Izmēģināt spēkus būvlaukumā nolēmusi pēc birojā gūtās pieredzes, kur trūka gandarījuma par padarīto. “Birojā nevar tik ātri redzēt darba rezultātu, būvlaukumā tas ir ļoti konkrēts un taustāms – tu vari ieiet ēkā, kas vēl smaržo pēc svaiga betona. Būvniecība ir ļoti plaša joma, un viss ir jāpamēģina, lai to kārtīgi iepazītu,” uzskata Sabīne.

Arī savā draugu lokā ir nācies piedzīvot, ka puiši pasmejas par viņas karjeras izvēli, bet Sabīne uzsver – tas nav ļauni domāts. Daudz nepatīkamāka ir bijusi viena otra pasniedzēja vīrieša attieksme: “Man ir gadījies pasniedzējs, kurš jau pirmajā lekcijā pasaka, ka sievietēm šeit nav vietas, un attiecīgi arī izturas. Taču tas mainās, it īpaši tagad, kad mūsu dekāne arī ir sieviete. Jā, protams, sievietēm nav tik daudz fiziskā spēka kā vīriešiem, bet būvlaukumā vēl svarīgāks ir raksturs – spēt būt stingrai, pieņemt lēmumus, pieprasīt termiņus un rezultātu, kaulēties par cenām, un to mēs ļoti labi varam paveikt!”

Kā novērojusi Sabīne, kura pašlaik studē 4. kursā, ar katru gadu būvniecības studijas izvēlas arvien vairāk meiteņu: no viņas 60 kursabiedriem apmēram trešā daļa ir meitenes.

Kas jāzina un jāprot?

Kandidāti, kas piesakās darbā būvniecības uzņēmumos, izglītību lielākoties ir guvuši Latvijā – Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Latvijas Universitātē, RISEBA – vai arī Dānijā, kas ir populārs studiju galamērķis jauniešiem, kuri vēlas veidot karjeru būvniecības nozarē.

“Izglītība ir svarīga, un vēlme mācīties ir un būs svarīga jebkuram speciālistam. Bez darbinieka iniciatīvas nekas nenotiek, tas ir priekšnoteikums karjeras izaugsmei būvlaukumos. Šajā nozarē ir ļoti konkrēti karjeras izaugsmes soļi, un nekur netiksim, ja pašiem nebūs intereses uzņemties pienākumus, apgūt jaunas prasmes, sniegt vērtīgus priekšlikumus. Otra svarīga prasība ir disciplīna un stingrība. Trešā – spēja sadarboties, jo būvniecība nav vientuļnieku nodarbe, te jāstrādā kopā ar komandu, ar citiem departamentiem, ar pakalpojumu sniedzējiem, jāspēj dot atgriezenisko saiti par kolēģu darbu un uzklausīt atsauksmes par savējo. Šīs īpašības mēs sagaidām no jebkura kandidāta neatkarīgi no dzimuma,” uzsver personāla vadītāja Ginta Eisaka.

Arī būvdarbu vadītāja palīdze Sabīne Spudiņa atzīst – uzsākot darbu, visvairāk baidījusies no tā, ka būs daudz jākomunicē, taču ļoti ātri pieradusi, ka piezvanot jautājumus var atrisināt daudz ātrāk, nekā rakstot e-pastu. Liekai kautrībai būvlaukumā nav vietas. Piemēram, Sabīnes pienākumos divreiz mēnesī ietilpst visu būvlaukumā esošo darbinieku apgaita, pārbaudot, vai tiek izmantoti individuālie darba drošības līdzekļi un vai nav lietots alkohols. “Sākumā man tiešām likās dīvaini iet klāt svešam vīrietim, daudz vecākam par mani, un likt pūst trubiņā vai aizrādīt, ka viņam aizsargbrilles ne tā uzliktas. Bet cilvēki jūt, vai pie viņiem vēršas ar pārliecību. Šis ir mans darba pienākums, un vienalga, cik man gadu vai kāds ir mans dzimums,” ir pārliecināta Sabīne.

Sievietei būvlaukumā – ne tikai izaicinājumi, bet arī priekšrocības!

Kā rāda “Bonava Latvija” statistika, 10–20 % kandidātu pieteikumu uz būvlaukuma vakancēm tiek saņemti no sievietēm; citās ar būvniecību, bet ne būvlaukumu saistītās vakancēs sieviešu un vīriešu interese ir vienlīdz liela. Arī pašlaik “Bonava Latvija” ir atvērta vakance ļoti augstā būvniecības vadības amata pozīcijā, uz kuru saņemti vairāku sieviešu pieteikumi.

“Es labprāt vilktu paralēles ar IT sektoru, kas pēdējā laikā ļoti iedrošina dāmas nebaidīties un iesaistīties nozarē. Būvniekiem vēl līdz tam jāaug, taču būtu gan vajadzīgi, gan vērtīgi aicināt jauniešus studēt šo ļoti interesanto nozari. Kaut arī mans darbs nav tieši saistīts ar būvniecību, esmu novērojusi un iemācījusies ļoti daudz par nozares profesijām, pienākumiem, ikdienu, un varu teikt, ka tā ir ļoti daudzveidīga un dinamiska,” saka Ginta Eisaka.

Savukārt Sabīne Spudiņa iedrošina citas jaunas sievietes, sakot, ka nav jau izaicinājumi vien – reizēm būšana sievietei būvlaukumā sniedz arī zināmas priekšrocības. “Mani kolēģi vīrieši vienmēr izturas pret mani ļoti džentlmeniski – neļauj nest smagumus, uz sastatnēm padod roku, jo man ir mazliet bail no augstuma, nekad nespiež kaut ko darīt. Ja es būtu vīrietis, droši vien tā nebūtu,” ar smaidu saka Sabīne. Viņa sevi šajā nozarē redz ilgtermiņā: “Darbs ir ļoti interesants, un darba tirgū vienmēr būs pieprasījums. Arī mani kursabiedri bez problēmām ir atraduši darbu. Turklāt tā ir ļoti labi atalgota profesija. Es nebiju plānojusi strādāt būvlaukumā, bet tas ir daudz foršāk, nekā būt visu dienu pie datora. Ir daudz jāstaigā, var elpot svaigu gaisu. Drusku ir bailīgi, kā būs ziemā, jo esmu ļoti salīga, bet tad jau redzēs!” saka Sabīne un spriež, ka sakārtotas pilsētvides, paliekošu vērtību un laimīgu cilvēku dēļ var arī pieciest mazas neērtības.