Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgus, kas pērn bija piedzīvojis depresīvu stāvokli, pamazām atkopjas. Buma nav, taču svarīgi, ka tas atjaunojas bez “medikamentozas terapijas” – pateicoties pieaugošajam optimismam un vietējo investoru aktivitātei. Tie cenšas izmantot piedāvāto iespēju: tirgus zemākais punkts ir pārvarēts, bet konkurence pagaidām nav liela. Žurnāls m2 aicināja ekspertus pastāstīt par, viņuprāt, visperspektīvākajām nišām ieguldījumiem komerciālajā nekustamajā īpašumā.

 

KRĪZES ANALĪZE UN GALVENĀS PROBLĒMAS

Teikt, ka 2024. gads Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgum bija slikts – nozīmē nepateikt neko. Tas bija sliktākais pēdējās desmitgades laikā. Pēc Colliers Baltics datiem, pērn mūsu valstī komerciālais nekustamais īpašums tika iegādāts par 133 miljoniem eiro. Lai gan sākotnējās prognozes bija optimistiskākas un solīja skaitli, kas tuvojas 300 miljoniem eiro. Taču vairāku iemeslu dēļ – tostarp augsto kredītresursu izmaksu dēļ, kas pieauga līdz ar Euribor rekordkāpumu, sarežģītās ģeopolitiskās situācijas un negatīvā Latvijas IKP rādītāja dēļ – pozitīvais scenārijs nepiepildījās.

Par laimi, pirmajā 2024. gada pusē dažos segmentos nomāktais tirgus depresīvā stāvoklī atradās neilgi. Atkopšanās sākās jau pagājušā gada rudenī, kad tirgus sāka uzticēties Eiropas Centrālās bankas bāzes likmju samazināšanas soļu nemainībai un ilgtermiņa raksturam. Likmēm krītot, noskaņojums Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū uzlabojās, parādījās neliela aktivitāte, un sāka darboties atliktais pieprasījums, kas bija uzkrāts 2023. gada otrajā pusē un 2024. gada pirmajā pusē. Protams, investoru rindas neveidojās, taču pozitīvi signāli parādījās jau 2025. gada sākumā: Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgus apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedza visa 2024. gada rezultātu, bet pavasara vidū to jau pārliecinoši pārsniedza. Un pozitīvajai tendencei ir visas iespējas turpināties: šogad pieprasījums pēc piemērotu īpašumu meklēšanas investīcijām ir būtiski lielāks nekā pērn. Tas arī ļauj profesionāliem komerciālā nekustamā īpašuma ekspertiem paust cerību, ka sliktākie laiki jau ir aiz muguras un tirgus zemākais punkts šajā vēsturiskajā posmā ir pārvarēts. Pašreizējo pieprasījumu pēc komerciālā nekustamā īpašuma galvenokārt veido vietējie – Latvijas – investori.

Cerība uz vietējiem

“Tirgus atkal ir aktīvs. Un tas ir aktīvs, pateicoties vietējiem klientiem, kas ir būtiska atšķirība no iepriekšējo gadu prakses,” ar saviem novērojumiem dalās Colliers Baltics pārdošanas nodaļas direktora vietnieks Radiks Landau. “Kopš pagājušā gada otrās puses Latvijas kapitāls aktīvi meklē iespējas, kur ieguldīt naudu, jo banku depozītu likmes samazinās, bet vērtspapīru tirgus ik pa laikam svārstās. Līdzīgi procesi norisinās arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā.” Visi Baltijas tirgi šobrīd pircēju ziņā ir kļuvuši lokālāki. Pat lielajiem 2023.–2024. gada starptautiskajiem spēlētājiem ģeopolitiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos nākas koncentrēties uz saviem vietējiem tirgiem – tiem, kurus viņi vislabāk saprot.

“Pēdējie pāris gadi komerciālā nekustamā īpašuma tirgum ir bijuši sarežģīti. Taču 2025. gads patiešām ir sācies pozitīvi,” teikto papildina Vineta Vigupe – iepriekš galvenā investīciju direktore CBRE Baltics un Valsts nekustamie īpašumi nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldības departamenta direktore, šobrīd – privāta investīciju konsultante. “Tas vispirms kļuvis iespējams, pateicoties tam, ka gada Euribor likme, kas 2023. gadā sasniedza gandrīz 4,2 %, ir samazinājusies līdz 2,1 %. Pēc banku analītiķu prognozēm, līdz 2025. gada beigām tā varētu pietuvoties 1,5 %. Tas ir labs atbalsts vietējiem investoriem un viņu interesei par jauniem ieguldījumu objektiem.

Tomēr uz ienesīguma līmeni iesaku skatīties bez ilūzijām – šeit īpašas izmaiņas nav notikušas. Lai tendences Latvijas tirgū kļūtu redzamākas, atkarībā no segmenta būs nepieciešams ilgāks laika periods. Pašreizējos tirgus apstākļos Rīgā kvalitatīvu aktīvu ar stabilu naudas plūsmu ienesīgums vidēji ir šāds: biroju nekustamajam īpašumam — 6,5–7,5 % gadā, tirdzniecības objektiem — 7–8,0 %, dzīvojamam nekustamajam īpašumam — 6–6,5 %, bet industriālajiem un loģistikas objektiem — ap 7 %. Protams, pērkot īpašumu, visi ienesīguma rādītāji tiek aprēķināti individuāli. Vispārinātu pieeju nav iespējams piemērot katram gadījumam – katram īpašumam ir savas specifiskas priekšrocības un izaicinājumi. To mēs redzam arī darījumos – šogad turpinās tendence, ka investori dod priekšroku objektiem ārpus Rīgas, galvenokārt tirdzniecības un industriālajā sektorā. To lielā mērā izskaidro fakts, ka reģionos īpašumiem ir pievilcīgākas cenas un augstāki ienesīguma rādītāji salīdzinājumā ar Rīgu.”

Latvija vai Baltija

Tieši ienesīguma līmenī arī slēpjas atbilde uz jautājumu: kāpēc šobrīd Latvijā ir maz jaunu ārvalstu investoru, tostarp fondu? Pirmkārt, viņu interese aptver daudzus tirgus. Un lielākajā daļā Rietumeiropas, kā arī Skandināvijā, ienesīgums, iegādājoties lielus komerciālos objektus (birojus vai dzīvojamās ēkas), parasti bija 3,5–4,5 %. Šādā situācijā, ņemot vērā straujo kredītu izmaksu pieaugumu 2022.–2023. gadā, daudziem investīciju fondiem nācās koncentrēties uz izdevumu optimizēšanu esošajos īpašumos, lai saglabātu ienesīgumu un aktīvu vērtību. Jaunas investīcijas kavēja augstās kredītu likmes, kas pasliktināja investīciju aprēķinus. Situācija sāka mainīties tikai pavisam nesen, uz Euribor likmes samazināšanās fona, kas veicināja investoru intereses atjaunošanos par komercīpašumiem un ietekmēja ienesīguma likmju korekciju.

Otrkārt, starptautiskie uzņēmumi, kuri vēlas pārcelt savu biznesu uz citu valsti, parasti investīcijām izvērtē visu Baltijas reģionu – Latviju, Lietuvu, Igauniju, kā arī Poliju. “Viņi meklē, kur ir labāk: kur ir vairāk darbaspēka resursu, labāka ekonomika un labvēlīgāka nodokļu politika ārvalstu investoriem. Nekustamā īpašuma izvēlē ir pēdējais posms šajā procesā. Starptautiskie uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu, loģistiku vai veido ārvalstu atbalsta birojus, atzīst: Polijas un Lietuvas piedāvātie nosacījumi ir būtiski izdevīgāki nekā Latvijā. Lielie fondi, kas darbojas Baltijas reģionā, pēdējos gados arī aktīvi pēta investīciju iespējas Polijā, Čehijā, Slovākijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Polijā ir iespējama gan augstāka investīciju atdeve, gan pieejamāks finansējums, gan augstāka likviditāte un lielāks tirgus mērogs,” skaidro Vineta Vigupe.

Taču tas, ka ārvalstu investori nestājas rindā pēc Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma, netraucē vietējiem uzņēmumiem uzlūkot pašreizējo situāciju kā iespēju periodu. Pēdējā laikā vairākos komerciālā nekustamā īpašuma segmentos ir parādījušās vietējās “lokomotīves”. Tā, piemēram, tirdzniecības sektorā toni nosaka 100 % Latvijas uzņēmums Firma Madara 89, kurš pārvalda veikalu tīklu Tops. Ja agrāk uzņēmums bija īpaši aktīvs reģionos, kur paplašināja biznesu un iegādājās ēkas, tad tagad tas arvien tuvāk pietuvojas Rīgai. Arī pārtikas veikalu tīkla Elvi īpašnieki izrāda aktivitāti savu īpašumu portfeļa veidošanā. Ir vērts pieminēt arī faktu, ka igauņu fonds Indexo Real Estate Fund, kuru pārvalda Provendi Asset Management, gada sākumā papildināja savu portfeli ar Rīgas tirdzniecības centru Olimpia.

Stratēģija un ienesīgums

Būtisks uzņēmēju intereses pieaugums novērojams attiecībā uz Rīgas centra namīpašumiem. Pēc stagnācijas perioda šis segments ir aktīvs kopš pagājušā gada otrās puses. Vietējie investori lieliski jūt pieprasījumu un citādi izvērtē riskus. Turklāt, atšķirībā no ārvalstu investoriem, bieži realizē projektus bez būtiska banku finansējuma, kā rezultātā iegūst izdevīgāku ienesīguma aprēķinu. “Pēdējā pusgada laikā namīpašumi, manuprāt, ir viens no vispieprasītākajiem investīciju objektiem,” uzskata Radiks Landau. “Un nav svarīgi – tā ir ēka ar īrniekiem, kas jau nodrošina naudas plūsmu, vai arī tā prasa pilnīgu rekonstrukciju. Pie pareizas profesionālas pieejas šādiem objektiem var būt 9–11 % ienesīgums gadā.”

Taču, lūk, kas ir interesanti: namīpašuma ēkas ne vienmēr tiek iegādātas ar kalkulatoru rokās. Izsolēs par šādiem īpašumiem arvien biežāk piedalās investori, kuriem tas ir vairāk kā hobijs. Viņi pērk savas ģimenes vajadzībām, dvēselei – vēlas atjaunot un nodot mantojumā kādas vēsturiskas ēkas. Vēlas atstāt savu vārdu pilsētas un cilvēku atmiņā. Tāpēc viņi nepievērš tik lielu uzmanību ienesīgumam un ir gatavi ilgtermiņa ieguldījumiem. Šādam darījumam pieskaitāma arī nesen noslēgtā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) izsole par ēku Stabu ielā 18. Tajā piedalījās 12 (!) pretendenti, un rezultātā sākumcena 825 000 eiro pieauga līdz 1,855 miljoniem eiro. Šo summu samaksāja uzņēmums Ital­Amo, kas pārvalda restorānu Italissimo.

To pašu var teikt arī par ēku Kalķu ielā 24 Vecrīgā, kas tika pārdota izsolē pagājušā gada beigās. Tās pārdošanas cena bija 1,841 miljons eiro – būtiski augstāka nekā profesionāļu novērtējums.

Jaunas izaugsmes virsotnes

Ar mazākām finansiālajām iespējām nekā ārvalstu fondiem, vietējie investori atkal kļuvuši aktīvi arī nelielu jaunu vai renovētu dzīvokļu portfeļu veidošanā Rīgas centrā, kurus vēlāk piedāvā īstermiņa īrei. Šis segments atgūstas paralēli Rīgas viesnīcu noslodzes rādītāju pieaugumam. Interesi par darbības paplašināšanu Baltijas reģionā sāk izrādīt arī starptautiskās viesnīcu ķēdes, kuras uzmanīgi pēta visas tirgus iespējas. Piemēram, Eurostars Hotels – vadošais Spānijas viesnīcu operators – šogad atvēra savu pirmo viesnīcu Eurostars Metropole Rīgā. Ir patīkami, ka tieši Latvijas galvaspilsēta tika atzīta par vadošo reģiona pilsētu, izpētot Tallinas un Viļņas iespējas un piedāvājumus.

Viesnīcu nozares eksperti prognozē, ka tūrisma statistika drīzumā sasniegs pirmspandēmijas līmeni, kas arī ievieš optimismu. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai darījumu ar dzīvokļiem ienesīgums ir aptuveni 6-7 % gadā, īstermiņa (diennaksts) īre, atjaunojoties viesu plūsmai, varētu dot apmēram 11–15 % ienesīgumu gadā.

Savukārt biroju segmentā ziņu vairs nav tik daudz kā iepriekš. Jaunu spēlētāju ir maz. Pēdējās Rīgas biroju jaunbūves bija Novira Plaza Riga, Elemental Business Centre, Verde un Pērses 2/Barona 20. Tomēr, neskatoties uz to, ka A klases biroju pieejamība galvaspilsētā ir diezgan augsta, šie projekti pakāpeniski piepildās. Tas tiek vērtēts kā labs signāls – daļa uzņēmumu aug, kā arī notiek vietējā biznesa migrācija. Neskatoties uz šķietami lielo starpību nomas maksās starp vecām ēkām un jaunajiem A klases biroju kompleksiem, faktiskie maksājumi kopā ar komunālajiem pakalpojumiem un apkures izmaksām bieži vien ir līdzīgi. Tāpēc daudzi uzņēmumi pārceļas no vecām ēkām uz labākiem darba apstākļiem, tādējādi iegūstot pateicīgākus darbiniekus, kuri augstu novērtē modernas darba vides iespējas.

Šobrīd biroju segmentā vēl nav redzama aktīva ārējā pieprasījuma plūsma. Tomēr ir daži piemēri ar biznesa pakalpojumu centru izvietošanu. Vispirms pie mums parādījās Swisscom. Pagājušajā gadā savu biznesa procesu apkalpošanas centru atvēra Indijas uzņēmums Tech Mahindra. Vēl viens piemērs – starptautiskā biotehnoloģiju kompānija Roche, kas turpina paplašināt savu darbību Latvijā, atverot Rīgā savu globālo pakalpojumu un risinājumu centru Roche Services & Solutions (RSS).

Industriālo un noliktavu telpu segmentā situācija ir līdzīga – jauni Eiropas spēlētāji ienāk ļoti reti. Ja kāds arī parādās, tas ir atsevišķs gadījums, ko nevar uzskatīt par tendenci. Tomēr šeit nav par ko īpaši sūdzēties: tikai 2,5 % industriālo un noliktavu platību ir brīvas. Turklāt investoru interese par labiem industriālajiem un noliktavu objektiem ir diezgan augsta.

Jaunas iespējas

Šogad veidojošo pozitīvo ainu komerciālā nekustamā īpašuma segmentā joprojām nedaudz aizēno ielu tirdzniecības segments. Īpaši Rīgas centrā un Vecrīgā, kur daudzas telpas stāv tukšas. Tomēr arī šajā segmentā vērojamas nelielas pozitīvas pārmaiņas. Mainās biznesa koncepcijas – tukšās un līdz ar to nomas ziņā lētākās telpas sāk izmantot dažādi mākslas projekti, nelielas galerijas un kultūras jomas iniciatīvas. Iepriekšējo nomas likmju apstākļos šie uzņēmumi nevarēja atļauties atrasties prestižās lokācijās. Tagad tie atdzīvina centra piedāvājumu, sniedzot cilvēkiem iespēju ne tikai iepirkties, bet arī gūt estētisku baudījumu. Turklāt Rīgas dome sola īstenot pasākumus, lai aktivizētu centra pirmos stāvus. Ir izstrādāta atbalsta programma, kas paredz biznesam kompensēt daļu no nepieciešamā aprīkojuma iegādes izmaksām vai uz noteiktu laiku segt līdz pat pusei no nomas maksas. Tas ir labs stimuls. Ja tūristu plūsma turpinās pieaugt, tad Rīgas centrs un Vecrīga atkal sāks piepildīties ar īrniekiem, samazinot tukšo telpu skaitu.

Vietējais bizness skaidri redz, ka tirgus ir sasniedzis zemāko punktu, un izvērtē iespējas, ko piedāvā šī situācija, kad ārvalstu investoru konkurence joprojām ir vāja. Viss mūsu pasaulē ir ciklisks. Vienreiz (2007.–2009. gadā) Latvijas nekustamā īpašuma tirgus jau piedzīvoja sliktu periodu. Tad viss saruka, bet no 2010. gada atkal sāka augt. Tāpat ir arī tagad: tirgus ir sarucis, vietējie uzņēmumi to sāk aktivizēt, un, kad tas notiks, pievienosies arī ārvalstu investori. Turklāt investoru ieskatā ģeopolitiskie riski mūsu reģionā kļūst mazāki.

Ieteikumi investoriem

Radiks Landau, Colliers Baltics pārdošanas nodaļas direktora vietnieks konsultants:

– Ja investoram ir neliela summa – līdz pāris simtiem tūkstošu eiro, investīciju iespēju nav daudz. Pirmā un acīmredzamākā – iegādāties vienu vai vairākus dzīvokļus un tos izīrēt. Otra iespēja – iegādāties nelielas komerctelpas Rīgas centrā sliktā stāvoklī. Ja esat gatavi nodarboties ar telpu remontu, pastāv iespēja iedvest tajās jaunu dzīvību un restartēt objekta vēsturi. Piesaistīt tur kādu nelielu veikalu un saņemt savus ienesīguma procentus. Manuprāt, tas ir mūžīgs bizness. Tikai jāsaprot, ka ienesīgums vairs nebūs 20 % kā agrāk. Reālais ienesīguma rādītājs – līdz 10 % gadā. Šis piemērs kopumā ir piemērots investoriem ar budžetu līdz 500 000 eiro.

Ja ir brīvi līdzekļi no 500 000 eiro līdz, teiksim, 3–5 miljoniem eiro, ir jēga apskatīt gatavas komerctelpas ar nomniekiem. Tās var būt arī nelieli reģionālie tirdzniecības centri ar enkurnomnieku – pārtikas veikalu. Šādu investīciju variantu izvēlas arī daži ārvalstu uzņēmumi, jo nomas likmes un ienesīguma rādītāji tur ir salīdzināmi ar Rīgas rādītājiem. Turklāt konkurence nav tik liela kā galvaspilsētā. Reģionos kaut ko jaunu uzbūvēt iespējams ātrāk: birokrātija tur uz uzņēmēju pieprasījumiem reaģē operatīvāk. Ja reģionā jaunu tirdzniecības vai biroju centru var uzbūvēt pusotra gada laikā, tad Rīgā tas aizņemtu apmēram 2,5 gadus.

Augstajā segmentā (darījumi vairāku desmitu miljonu eiro apmērā) lielus darījumus tuvākajā laikā, ja godīgi, gaidīt nevajadzētu: lielo objektu īpašnieki ir nomainījušies pēdējo piecu gadu laikā. Viņu biznesa plāni parasti ir izstrādāti uz 10 gadiem, un pārdošanas laiks vēl nav pienācis. Tomēr ir arī daži tirdzniecības centri vai biroju ēkas, kas izlikti pārdošanai.

Pašreizējā aktīvā darījumu summa lielākajos darījumos ir 3–5 miljoni eiro. Šajā lauciņā darbojas apmēram piecdesmit vietējo privātpersonu un uzņēmumu. Šeit ļoti svarīgas ir investora attiecības ar bankām. Ja jums pašam ir pieejami 5 miljoni eiro, tad ar kredītu šī summa var pieaugt līdz 15 miljoniem eiro. Šogad bankas aktīvi finansē pirkumus. Komerciālā nekustamā īpašuma tirgus klusuma periodā bankās bija uzkrājušies līdzekļi, kurus nepieciešams izsniegt, lai tie sāktu strādāt.

Varu ieteikt investoriem rūpīgi sekot līdzi izsolēm, kurās aktīvi darbojas Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Latvijas Universitāte. Reģionos – arī Latvijas pasts. 2024. gadā trešdaļa no komerciālo objektu apgrozījuma veidojās, pateicoties veiksmīgām izsolēm. Pašlaik dzīvojam vietējo investoru periodā, kuri arī nodrošina tirgus izaugsmi. Turklāt viņi spēj skatīties plašāk un izvēlēties, kur ieguldīt, nekoncentrējoties tikai uz Rīgu.

Vineta Vigupe, privāta komerciālā nekustamā īpašuma tirgus eksperte:

– Ir vairāki investoru tipi. Pirmie – tie, kuri profesionāli nodarbojas ar nekustamo īpašumu. Tā ir viņu uzņēmējdarbība. Viņi visu precīzi aprēķina: cik maksā pirkums, cik vēl būs jāiegulda, par cik izdosies izīrēt un cik nopelnīs – gan minimumu, gan maksimumu. Citi iegādājas nekustamo īpašumu personīgām vajadzībām vai sava biznesa attīstīšanai. Abas investoru grupas arī cer uz aktīvu vērtības pieaugumu nākotnē. Mani ieteikumi vairāk piemēroti būs tiem, kuri orientējas uz peļņas gūšanu.

Nākamais galvenais aspekts ir investīciju stratēģijas izvēle. Vai investors ir gatavs tiekties uz augstāku ienesīgumu, pie nosacījuma, ka būs jāveic aktīvs darbs ar īpašumu? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad ar budžetu līdz 300 000 eiro var apsvērt ieguldījumus komerciālajā nekustamajā īpašumā – nelielos veikalos vai mazumtirdzniecības telpās, kas atrodas pilsētas centrālajos rajonos. Jāņem vērā, ka šis segments šobrīd piedzīvo zināmas grūtības. Tomēr, ja ir iespēja iegādāties īpašumu par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, un ir gatavība sagaidīt tirgus atkopšanos, šādas investīcijas ilgtermiņā var izrādīties perspektīvas. Protams, šāda pirkuma riska līmenis ir augstāks, taču potenciālais ienesīgums var atsvērt iespējami augstākus riskus.

Ja investors nevēlas uzņemties augstu risku, saprātīgākais risinājums būtu nelielu dzīvokļu iegāde ar turpmāku izīrēšanu. Šāds investīciju formāts parasti nodrošina paredzamāku un saprotamāku ienesīgumu. Jāatzīmē, ka šo konservatīvāko investīciju pieeju bieži izvēlas investori, kuri ievēro core un core+ stratēģijas. Parasti viņi dod priekšroku stabiliem, pasīviem aktīviem ar ilgtermiņa nomniekiem un objektiem, kuriem nav nepieciešama pārbūve vai attīstīšana. Šāda pieeja ļauj saņemt stabilus ienākumus ikmēneša nomas maksājumu veidā bez nepieciešamības pēc aktīvas pārvaldības.

Kā alternatīva ir investīcijas komercīpašumos caur profesionāli pārvaldītiem investīciju fondiem vai pūļa finansēšanas platformām, kas šādu iespēju piedāvā.

Kad tirgus atrodas zemākajā punktā – tas vienmēr ir iespēju laiks. Šīs iespējas ir jāizmanto! Jo īpaši tāpēc, ka kredītu resursu izmaksas turpina samazināties.

Pēdējo divu gadu laikā vislielāko aktivitāti izrādījuši investori ar opportunistic un value-add stratēģijām, kuru galvenā pieeja ir jaunu objektu būvniecība vai esošo ēku renovācija. Tiek izskatīti vēsturiskā fonda objekti, kuriem nepieciešama rekonstrukcija vai renovācija, pēc kuras būtiski pieaug to likviditāte. Lai šādas investīcijas būtu rentablas, namīpašuma cenai jābūt zem 1 000 eiro par kvadrātmetru.

Labas perspektīvas paveras mazāku tirdzniecības objektu, nelielu biroju ēku un vecu dzīvojamo māju segmentā, tostarp ārpus Rīgas centra, cenu diapazonā 1,5–2 miljoni eiro. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību nelieliem tirdzniecības centriem ar nomniekiem, kas atrodas ārpus Latvijas galvaspilsētas – tur ienesīguma likmes ir augstākas, bet kvadrātmetra izmaksas – zemākas. Reģionos ir pieejami daudzi pievilcīgi objekti iegādei, taču galvenais izaicinājums bieži vien ir to sliktais tehniskais stāvoklis, kas prasa ievērojamus ieguldījumus ēku modernizācijā.

Ja finanses atļauj, iesaku pievērst uzmanību viesnīcu biznesam: tas strauji atkopjas Eiropā, un šī viļņa ietekme pamazām sasniedz arī mūs. Investori atkal sāk ticēt šim segmentam.

Īres namu tirgus turpinās attīstīties – daudzi investori jau ir sākuši veidot portfeļus šajā segmentā. Pēdējā laikā tiek novēroti darījumi ar viesnīcu un biroju ēkām, kuras tiek pārbūvētas par īres dzīvojamo fondu. Šādu stratēģiju raksturo samazināts likviditātes risks un augsta noturība ekonomiskās nestabilitātes apstākļos.

Vienlaikus galvenais investīciju fokuss joprojām ir uz tirdzniecības centriem – gan lieliem, gan maziem, gan Rīgā, gan ārpus tās. Izvēloties šādus objektus, galvenais faktors ir ilgtermiņa enkurnomnieka esamība. Spilgts šī segmenta pievilcības apliecinājums ir šī gada lielākais darījums – Rīgas tirdzniecības centra Olimpia pārdošana par summu, kas pārsniedz 40 miljonus eiro.