Kamēr saulainajās dienvidu valstīs vakariņas ar kaimiņiem, pikniks pagalmā un kopīga futbola mača skatīšanās ir ikdienas norma, Latvijā cilvēki tradicionāli ir atturīgāki – cienām privātumu, bet bieži arī nejūtamies pietiekami droši, lai uzrunātu kaimiņus pirmie. Tomēr pēdējos gados arī mūsu sabiedrībā pieaug izpratne par to, cik nozīmīga ir vietējā kopiena – it īpaši daudzdzīvokļu mājās, kur kopīga vide var kļūt par augsni draudzīgai sadzīvošanai un vienotam ceļam uz mērķiem. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to veidot un attīstīt, ir pagalma svētki – neformāli, sirsnīgi un iedvesmojoši.

“Spēcīga kopiena sākas ar cilvēku savstarpēju iepazīšanos. Pagalma svētki nav tikai izklaide – tā ir platforma, kas veicina sadarbību, iekļaušanos, uzticēšanos un savstarpējo atbalstu,” uzsver “Bonava Latvija” eksperti. “Bonava” Latvijā un Ziemeļeiropā jau gadiem aktīvi strādā pie laimīgu apkaimju veidošanas – vietām, kur cilvēki jūtas kā mājās ne tikai savā dzīvoklī, bet arī starp kaimiņiem. Tāpēc esam apkopojuši piecus soļus, kā vienkārši un veiksmīgi noorganizēt pagalma svētkus.

1. Sāc ar sarunu – idejas rodas kopā!

Sāc ar iniciatīvu! Pārdomāta saruna kāpņu telpā, kopējā WhatsApp vai Facebook čatā vai ar ierosinājuma zīmīti uz ziņojumu dēļa var būt pirmais solis ceļā uz svētkiem. Protams, ja laiks un enerģija atļauj, visefektīvāk kaimiņus uzrunāt klātienē – personīgi, pieklauvējot pie durvīm vai uzrunājot koplietošanas telpās.  

2. Ja kaimiņi ir atturīgi, sāc ar mazumiņu!

Ne vienmēr kaimiņi uzreiz atsaucas ar sajūsmu – skepticisms, atturība vai vienkārši aizņemtība var traucēt iesaistīties. Un tas ir pilnīgi normāli – kopiena neveidojas vienā dienā. Taču nav vajadzīga liela pūļa atsaucība, lai kaut ko iesāktu. Sāc ar mazumiņu: piedāvā tēju tuvākajam kaimiņam vai uzaicini bērnus kopīgā rotaļā. Ja vēlies iedrošināt vairākus kaimiņus uzreiz, izrotā kāpņutelpu vai pagalma stūri kopā ar bērniem – piemēram, tuvāko svētku noskaņās. Tā ir vienkārša, silta iniciatīva, kas nereti kļūst par sarunas iemeslu.

3. Izvēlies laiku un vietu – pagalms kā satikšanās centrs

Kad kaimiņi kļuvuši atvērtāki un gatavi jaunām idejām, laiks izvēlēties pasākuma norises laiku. Lielisks brīdis pagalma svētkiem ir maijs vai jūnijs: dienas ir garas, un parasti vēl nav pārāk karsts laiks. Lai arī ideālā gadījumā ēkas teritorijā ir labiekārtota zaļā zona, nojume vai bērnu laukums, svētki var notikt arī pavisam pieticīgā vietā – piemēram, stūrī pie stāvlaukuma, uz koplietošanas terases vai pat starp kāpņutelpām. Galvenais ir vēlme satikties!

Lai pasākums būtu pieejams pēc iespējas plašākam kaimiņu lokam, īpaši ģimenēm ar bērniem, ieteicams svētkus sākt ap plkst. 17.00–18.00, kad lielākā daļa cilvēku jau atgriezušies no darba, bet vakars vēl ir gaišs. Šāds laiks ļauj dabiski pāriet no pēcpusdienas rotaļām uz sirsnīgām sarunām pie tējas vai limonādes glāzes. Taču, ja par norises laiku vienoties ir grūti, sarīkojiet aptauju ar balsošanu.

4. Plāno vienkārši – un iesaisti visus!

Pagalma svētkiem nav nepieciešams sarežģīts scenārijs vai dārgs aprīkojums. Patiesībā – jo vienkāršāk, jo labāk. Svarīgākais, lai viens vai divi cilvēki uzņemtos koordinatora lomu un godīgi sadalītu pienākumus.

“Mūsu pieredze rāda, ka tieši vienkāršība rada visīstāko kopības sajūtu,” uzsver “Bonava Latvija” eksperti. “Pašu sarūpēti salāti un uzkodas, fonā skanošas mīļākās dziesmas, bērnu zīmējumu stūrītis un dažas galda spēles – tas viss spēj pārvērst pagalma stūrīti par vietu, kur veidojas attiecības.”

Svarīgi ir padomāt par visām paaudzēm. Bērni bieži vien ir dabiski svētku katalizatori – viņi spēlējas bez aizspriedumiem un iesaista arī pieaugušos. Savukārt senioriem šādi pasākumi ir iespēja sajusties piederīgiem un socializēties mierīgā, viņiem piemērotā tempā. Piedāvājiet vienkāršas aktivitātes – galda spēli, nelielu viktorīnu vai vienkārši ērtu vietu sarunām. Tieši šie sīkumi padara svētkus par siltu kopienas pieredzi.

5. No vienas dienas līdz kopienai – svētki kā sākums

Pagalma svētki var kalpot kā atspēriena punkts ceļā uz saliedētu un rīcībspējīgu kopienu. Turpinot ar nelielām, bet regulārām aktivitātēm – tematiskām pēcpusdienām, mantu apmaiņas tirdziņu, grāmatplauktu kāpņutelpā, kopīgu puķu stādīšanu vai kaimiņu sporta spēlēm, iespējams veidot vidi, kur cilvēki viens otru pazīst, uzklausa un atbalsta. Šādi pasākumi nav tikai izklaide, bet arī efektīvs sabiedriskās vides stiprināšanas rīks.

“Mēs redzam, ka mājās, kur kaimiņi ir iepazinušies un draudzīgāki, arī praktiskie jautājumi risinās daudz raitāk,” norāda “Bonava Latvija” eksperti. “Lēmumi par apsaimniekošanu, remontiem vai ilgtermiņa investīcijām tiek pieņemti vieglāk, un arī mājas kopsapulces kļūst apmeklētākas. Tātad – ieguldījums kopienā sniedz reālu ieguvumu ilgtermiņā.”