Mājokļu pieejamība pērnā gada ceturtajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā noturējās 2023.gada izskaņas līmenī, kamēr algas turpināja augt gana strauji. Eiropas Centrālajai Bankai vājinot monetāro politiku, jauno kredītu procentu likmes mazinājās. Vienlaikus patērētāju noskaņojums kļuva arvien mazāk pesimistisks, un arī šogad, rocībai tālāk augot, varētu uzlaboties. Tas dos stimulu tirgus aktivitātei, kā arī palīdzēs nostiprināties mājokļu pieejamībai.

 

Informāciju sagatavoja Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists

2024.gada ceturtajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 62 m2, bet Viļņā - 56 m2 lielu dzīvokli. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība turpināja būt salīdzinoši augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 96 m2 lielu dzīvokli. Rīgas pirmreizējā tirgū aina gan ir mazāk iepriecinoša, un mūsu aplēses liecina, ka vidēja mājsaimniecība varēja atļauties iegādāties aptuveni 47 m2 lielu dzīvokli. Swedbank dati liecina, ka vidējais ar hipotekārā aizdevuma palīdzību iegādātais dzīvoklis Rīgā ir aptuveni 60 m2 liels. No tā izriet, ka vidējai mājsaimniecībai pirmreizējā tirgū šobrīd vēlamā izmēra dzīvoklis visdrīzāk nav pa kabatai. Tomēr labā ziņa ir, ka arī jauno dzīvokļu pieejamība augusi - vidēja mājsaimniecība pērnā gada nogalē varēja atļauties par 5 m2 lielāku dzīvokli nekā 2024.gada trešajā ceturksnī.

Tirgus aktivitāte turpināja uzņemt apgriezienus un, koriģējot ar iedzīvotāju skaitu Rīgā, sasniedza augstāko transakciju skaitu kopš 2007.gada. Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, kāpums pārsvarā bijis otrreizējā tirgū, galvenokārt ārpus centra esošu, nerenovētu sērijveida projektu dzīvokļu tirdzniecībā. Pirmreizējā tirgū atgūšanās vēl izpaliek - lai gan darījumu skaita krituma tempi mazliet sabremzējušies, nepārdoto dzīvokļu krājumi auguši.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā mazliet pieauga pret trešo ceturksni, taču saglabājās aptuveni 2023.gada pēdējā ceturkšņa vērtībā. Tirgus lielākā segmenta - nerenovētu sērijveida dzīvokļu - cena pret pagājušo gadu turpināja pieaugt. Taču, veicot salīdzinājumu pērnā gada vidējai cenai ar 2023.gadu, redzams, ka segmenta cena teju nav mainījusies.

Zemākas aizņemšanās likmes, augstākas algas iepretim teju nemainīgām dzīvokļu cenām gada izskaņā stiprināja mājsaimniecību spēju ar hipotekārā kredīta palīdzību iegādāties sev jaunu mājokli. Arī šogad pavējš mājokļu pieejamības ziņā turpināsies. Vidējā dzīvokļa cena, aktivitātei atkopjoties, varētu nedaudz pieaugt, bet neto algu pieauguma tempi noturēsies augsti. Eirozonas inflācijai pakāpeniski turpinot virzīties uz 2% mērķi, procentu likmēm vajadzētu vēl samazināties. Gaidām, ka šī gada septembrī ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, saruks līdz 1,75% atzīmei.