Pērn Baltijas valstu dzīvokļu tirgus apgrozījums bija 2,98 miljardi eiro – par 15% vairāk nekā gadu iepriekš. Un tas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada. Šie dati minēti apskatā “Baltijas mājoklis – 2019/2020”, ko ir sagatavojis uzņēmums CBRE Baltics, kurš ne tikai pētījis situāciju pagājušajā gadā un šī gada pirmajā ceturksnī, bet arī izklāstīja dažas prognozes.

Apskatā, ar kuru tika iepazīstināts žurnāls m2 un portāls varianti.lv, teikts, ka 22% no visiem dzīvokļu pārdošanas darījumiem Baltijas valstīs ir bijuši mājokļi jaunajos projektos. Pārējie 78 % ir darījumi otrreizējā tirgū. Neskatoties uz lielākās Baltijas pilsētas statusu, mūsu Rīga pēc pārdošanas darījumu skaita nebija tik aktīva kā kaimiņi: pie mums 2019. gadā tika realizēti dzīvokļi par nepilniem 550 miljoniem eiro, bet gan Tallinā, gan Viļņā šis skaitlis ir ievērojami lielāks – vairāk par miljardu eiro. Taču šajā situācijā varam priecāties tikai par to, ka pats mājokļu pieejamības indekss Latvijas galvaspilsētā ir augstāks nekā Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētā.
Vidējā cena jaunajiem dzīvokļiem Rīgas centrā 2020. gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2 300 eiro par kvadrātmetru. Viļņas centrā, pēc CBRE Baltics datiem, analoģiskais mājoklis tika piedāvāts par 2 500 eiro par kvadrātmetru, Tallinas centrā – par 3 000. Pētījuma autori pieļauj, ka situācija Covid-19 dēļ un līdz ar to radušās tirgus reālijas var novest pie tā, ka jaunu projektu pasūtītājiem saasinātās konkurences apstākļos būs jāpārskata cenas, tās samazinot. Pirmkārt, tas attiecas uz Tallinu un Viļņu, kurās katrā pērn tika pārdots mazāk nekā 4 800 jaunu dzīvokļu. Tikmēr Rīga ar saviem 1 350 jauno dzīvokļu darījumiem izskatās pat ļoti pieticīgi. Skatoties uz pagājušā gada pieprasījumu, attīstītāji ir sagatavojuši jaunu piedāvājumu 2020. gadam: iepriekš tika prognozēts, ka šogad visās trijās Baltijas valstīs parādīsies aptuveni 9 500 jaunu mājokļu vienību. Tomēr pandēmijas dēļ noteiktā ārkārtas situācija šajos plānos ir ieviesusi savas korekcijas. Ar lielu varbūtību var teikt, ka pieprasījums pēc jauna mājokļa 2020. gadā būs zemāks nekā 2019. gadā. Arī hipotekāro kredītu jomā.
Pērn Latvijā izsniegto jauno hipotekāro kredītu apjoms bija 403 miljoni eiro. Pēc uzņēmuma CBRE Baltics novērojumiem, tas ir ievērojami mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur katrā valstī apjoms bija 1,3 miljardi eiro. Tomēr pagājušā gada rādītāji diez vai tiks sasniegti 2020. gadā: Covid-19 dēļ pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem ir samazinājies. Eksperti prognozē tā atjaunošanos saprātīgās robežās pēc situācijas stabilizēšanās pandēmijas kontekstā visā pasaulē. Jāatzīst gan, ka nauda netiks dalīta pa labi un pa kreisi. Visticamāk, ka bankas samazinās to nozaru sarakstu, kuru darbinieki tiek uzskatīti par klientiem ar vismazāko risku kā rezultātā ne visiem būs iespēja pretendēt uz hipotekāro kredītu.
Īpašas pieminēšanas vērts ir dzīvokļu īres segments. Jau no marta vidus ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ ir izveidojies nozīmīgs īres dzīvokļu piedāvājuma pieaugums Baltijas valstu galvaspilsētu centrā. Uzņēmuma CBRE Baltics tirgus apskatā tiek runāts par 5 600 objektu pieaugumu. Tie ir dzīvokļi, kas bija orientēti uz tūrisma plūsmu un tika iznomāti pa dienām. Ārējo robežu slēgšanas dēļ un sakarā ar to, ka tūristu vairs nav, bet ir vēlme nodrošināt vismaz kaut kādu naudas plūsmu, īpašnieki, kuri izīrēja pa dienām, sāka piedāvāt ilgāku nomas termiņu. Tas radīja cenu samazināšanos. Īpaši krasi to izjuta Rīgas centrā, kur 2020. gada pirmā ceturkšņa beigās 2-istabu dzīvokļi tika piedāvāti par 470 eiro mēnesī (plus komunālie maksājumi). Viļņā līdzīga piedāvājuma vidējā vērtība bija aptuveni 600 eiro mēnesī, Tallinā – 810.