Latvijas Republikas XIII Saeimas vēlēšanas 2018.gada 6.oktobrī ir labs iemesls atcerēties ietilpīgus un interesantus teicienus, kas veltīti gan vēlēšanām, gan politikai kopumā.


Balsošana nenosaka notikumu gaitu. Balsošana tikai nosaka, kas noteiks notikumu gaitu.
Džordžs Vells, ASV politiskais novērotājs (mūsu laikabiedrs)


Nezinu, kāpēc tie, kuri tic vēlēšanu rezultātiem, uzskata sevi par mazāk lētticīgiem, nekā tie, kuri tic eņģeļiem.
Džordžs Bernards Šovs, īru dramaturgs (XIX—XX gs.)


Priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir bīstami teikt to, ko vēlētāji var atcerēties.
Jūdžins Makartijs, ASV politiskais darbinieks (XX—XXI gs.)


Balsojiet par to, kas sola mazāk nekā citi — mazāk būs jāviļas.
Bernards Baruhs, amerikāņu finansists (XIX—XX gs.)


Slikta saimnieka pirmos novāktos augļus bieži vien ir stādījis labs saimnieks.
Tomass Makolejs, britu valstsvīrs (XIX gs.)


Politika — tā ir māksla balansēt starp tiem, kuri tajā nevēlas ielaisties, un tiem, kuri nevēlas no tās iziet.
Žaks de Burbons-Bisī, franču rakstnieks un diplomāts (XX—XXI gs.)


Politiskajās spēlēs atšķirībā no aklo vistiņu spēles visu redz tikai daži, bet visiem pārējiem acis ir aizsietas.
Pjērs Buasts, franču leksikogrāfs (XVIII-XIX gs.)


Politika ir pārāk nopietna, lai to uzticētu politiķiem.
Šarls de Golls, Francijas prezidents (XIX—XX gs.)


Jebkura vara ir nebeidzama sazvērestība.
Onore de Balzaks, franču rakstnieks (XVIII — XIX gs.)


Politikā noteiktu mērķu sasniegšanai var apvienoties pat ar pašu nelabo; ir tikai jābūt drošam par to, ka spēsi apmānīt nelabo un nevis nelabais — tevi.
Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss, sociālie teorētiķi (XIX gs.)


Vara vieniem sakāpj galvā, bet citiem sit pa galvu.
Jozefs Kušmiereks, poļu scenārists (XX gs.)


Demokrātijā valda vairākums, bet mazākums visu laiku norāda, uz kuru pusi jāgriež stūre.
Pīters Lourenss, kanādiešu pedagogs (XX gs.)


Politiķis, kas sūrojas par presi, ir kā kapteinis, kas sūrojas par viļņiem.
Enohs Pauels, britu politiķis (XX gs.)


Kad cilvēkam tiešām ir kauns par to, ko viņš ir izdarījis, viņš saka, ka tas ir bijis viņa pienākums.
Klods Vermorels, franču dramaturgs (XX gs.)


Nevar būt ne patriotiskas mākslas, ne patriotiskas zinātnes.
Johans Volfgangs Gēte, vācu filozofs (XVIII-XIX gs.)


Konservators ir valstsvīrs, kas ir iemīlējies esošajā nekārtībā, − atšķirībā no liberāļa, kas esošo nekārtību cenšas aizstāt ar cita veida nekārtību.
Ambruāzs Bīrs, amerikāņu rakstnieks (XIX—XX gs.)


Par tautas gribu parasti runā tie, kuri tai pavēl.
Karels Čapeks, čehu rakstnieks (XIX—XX gs.)


Valdība pastāvēšanas uzdevums − aizstāvēt mazākuma tiesības.
Vendels Filips, amerikāņu politiķis (XIX gs.)