Psihiatra kabinetā ienāk vīrietis ar uzsistu zilu aci, uz drēbēm un matiem biešu zupas paliekas, pats tāds bēdīgs... Psihiatrs dzīvespriecīgi jautā:
– Tā, par ko uztraucaties?
– Dakter, es ļoti uztraucos par manas sievas dvēseles stāvokli...

Skots iebrauc ar automašīnu benzīntankā un vēršas pie tā īpašnieka: “Palīdziet, lūdzu, man nav ne graša pie dvēseles, benzīns beidzies, bet pilnīgi noteikti jābrauc!”
Īpašnieks, būdams līdzjūtīgs:
– Labi, ieliešu jums 10 litrus.
– Labāk dodiet naudu, blakus benzīntankā degviela lētāka.

– Jāņonkul, man jums kas jāsaka.
– Tikai īsi un skaidri.
– Divi simti eiro.

– Man, lūdzu, sardīņu bundžiņu!
– Jums kādas: spāņu, portugāļu vai franču?
– Pilnīgi vienalga. Es taču netaisos ar tām sarunāties.

Viesnīcas administratoram zūd pacietība, runājoties ar piedzērušiem karavīriem:
– Paklausieties, ierindniek, es jums jau desmito reizi skaidroju, ka mums nav neviena brīva numura.
– Bet ja pie jums tieši šobrīd ierastos aizsardzības ministrs, jūs taču viņam atrastu brīvu numuru?
– Viņam atrastu.
– Tad, lūk, dodiet šo numuru man, jo es noteikti zinu, ka ministrs neieradīsies.

Matemātikas stunda. Andrītim tiek atprasīts uzdotais: “Cik ir 4 plus 8?”
– 14.
– Bet 14 plus 7.
– 25.
– Dīvaini tu rēķini. Un kas ir tavs tētis?
– Oficiants.

– Jauks puķu pušķis! Kam tu to nopirki?
– Braunas kundzei.
– Kā viņa priecāsies.
– Nedomāju vis, šodien ir viņas bēres.

– Dakter, vai tas ir sāpīgi?
– Fiziski nē. Bet kabata cietīs.

– Kāpēc aizgājāt no iepriekšējā darba?
– Ar to algu aizbraukt nebija iespējams.

Mazs puika sēž pie televizora un skatās pārraidi par Ziemeļamerikas indiāņiem. Pēkšņi jautā tētim, kurš atrodas blakus:
– Kāpēc viņi tā izkrāso sevi?
– Viņi gatavojas karam.
Vakarā dēlēns, pārbiedēts līdz nāvei, pieskrien pie tēta un kliedz: “Tēti! Tēti! Mamma karam gatavojas!”

Cilvēki – pašas laipnākās, mīlošākās, labsirdīgākās, atsaucīgākās, draudzīgākās un rūpīgākās būtnes pasaulē. It īpaši, ja viņiem no jums kaut kas vajadzīgs.

– Dārgā, man rodas sajūta, ka tevi uztrauc vienīgi nauda.
– Nu ko tu, mīļais, pilnīgi otrādi – nevis uztrauc, bet nomierina.

Doktors Vatsons jautā Šerlokam Holmsam: “Holms, mans draugs, vai jūs tiešām redzējāt Bāskervilu suni?”
Šerloks, dziļi ievelkot dūmu, pasniedz pīpi doktoram: “Pamēģiniet, Vatson, šo un jūs ne tikai to redzēsit!”

Vilks satiek zirgu.
– Nu gan sātīgi paēdīšu!
– Pagaidi! Labāk paskaties, kas man uz kājas naga uzrakstīts.
Vilks paskatās un dabū ar zirga kāju pa pieri. Atjēdzas pēc pusstundas: “Kāpēc bija kaut kas jālasa, ja es lasīt neprotu?”

– Kopš tā brīža, kad ar jums iepazinos, – saka vīrietis kūrortā iepazītai dāmai, – es vairs nevaru ne ēst, ne dzert, ne smēķēt...
– Jūs tik stipri esat manī iemīlējusies?
– Nē, vienkārši visam nepietiek naudas.

Klients apskata advokāta izrakstītos rēķinus:
– Ko nozīmē padomi pusdienu laikā?
– Vai tad neatceraties? – brīnās advokāts. – Es Jums toreiz ieteicu pasūtīt zivs fileju.