Tiesnesis saka:
– Jūsu iesniegumā teikts, ka atbildētājs esot pateicis, ka jūs muļķis. Vai tā ir taisnība?
– Tīra patiesība!
– Hm… Par ko tad jūs sūdzaties?


Policists zvana uz iecirkni:
– Te ir aplaupījuši cilvēku! Vienu es aizturēju.
– Kuru tieši?
– To, kuru aplaupīja.


– Zini, māmiņ, es nekad neprecēšu cilvēku, kas krāc.
– Tas ir ļoti saprātīgi, meitiņ, – saka māte. – Tikai, lūdzu, esi uzmanīga izmēģinājumos.


Tiesnesis vaicā zaglim:
– Kad zagāt, vai padomājāt par sievu un jūsu mazajiem bērniem?
– Par viņiem vien domāju, jūsu godība. Tikai tajā mājā nebija nekā viņiem derīga!


– Mīļā, – vīrs saka sievai, – es salīdzināju manus kāzu izdevumus ar tava pūra vērtību.
– Un???
– Uzzināju, ka esmu tevi apprecējis tikai tīras mīlestības vārdā.


Cīņa ar odiem dzīvoklī attīsta dzirdi, uzmanību, kustību koordināciju, veiklību un vieglu paranoju.


– Tēt, tu atceries, ka apsolīji man divdesmit eiro, ja sekmīgi pabeigšu šo gadu un pāriešu uz nākamo klasi?
– Jā, jā, protams. Nu, un kādi ir tavi panākumi?
– Apsveicu tevi — tu esi ietaupījis divdesmit eiro!


Klaidonis, kam tiesnesi tikko piespriedis sešus mēnešus apcietinājuma, vēršas pie tiesneša.
— Jūsu godība, lūdzu atļaut izciest sodu ziemā.
— Kāpēc?!?
— Ziemā dienas ir īsākas.


Aptuveni 20 % nelaimes gadījumi notiek pēc vārdiem „Skaties, kā es protu.” Pārējie 80 % notiek pēc vārdiem „Tās ir blēņas! Skaties, kā jādara!”


— Dakter, vai mana redze tiešām uzlabosies, ja ēdīšu vairāk burkānu?
— Protams! Jūs kādreiz esat redzējis zaķi ar brillēm?


Bankas filiālē kredītu speciāliste cenšas izvadīt klientu ārā no kabineta. Bet klients ir tik ļoti laimīgs un neatlaižas: „Nu, lūdzu, lūdzu, vēlreiz pasakiet to skaļi! Es jūs lūdzu!” Bankas darbiniece, kurai notiekošais jau sen ir līdz kaklam, beidzot nogurušā balsī saka: „Labi, klausieties: „Jūsu kredīts ir dzēsts!”
— O, jā!!!


Satiekas divi seni draugi:
— Dzirdēju, ka tu esot apprecējies. Sievu vismaz godīgu paņēmi?
— Godīgu. Divus gadus dzīvojam kopā un pagaidām neko nav nozagusi.


Pārnācis no skolas, Džons vaicā tēvam:
— Tēt, tu esi bijis karā?
— Tu lieliski zini, ka esmu.
— Un tev kā drosmīgam karavīram ne no kā nav bail, vai ne?
— Protams!
— Tad apskaties manu skolas dienasgrāmatu.